Katalonijā apsveikumi mijas ar plaisām neatkarības atbalstītāju vidū
Izstāšanos no Spānijas atbalstīja 70 parlamentārieši, 10 balsoja pret, vēl divi iemeta tukšus biļetenus. Bet lielākā daļa parlamentāriešu no opozīcijas, vienam no tās līderiem apgalvojot, ka šī ir melnā diena demokrātijai, pameta zāli pirms balsojuma. Kopumā Katalonijas parlamentā ir 135 deputāti.
Pirms balsojuma vienotība neatkarības jautājumā izplēnēja arī paša Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdībā.
Kas ir Karless Pudždemons?
Pudždemons dzimis 1962. gadā netālu no Žironas esošajā Amerā, un viņa bērnība aizritējusi vēl ģenerāļa Franko diktatūras laikā. Studējis filoloģiju, strādājis par žurnālistu, vēlāk pievērsies politiskajai darbībai.
Piecus gadus pavadījis mēra amatā Žironā un visbeidzot 2016.gadā kļuvis par Katalonijas prezidentu. Tā bija negaidīta iespēja – viņa priekštecis pēc krīzes valdībā no amata atkāpās un kādam bija jānāk vietā.
Pudždemona pazinēji atceras, ka savā karjeras gaitā viņš konsekventi paudis nacionālisma idejas. Tādēļ likumsakarīgi, ka nepilnus divus gadus pēc stāšanās prezidenta amatā Pudždemons aktualizēja reģiona neatkarības jautājumu, kas noveda pie šīsdienas rezultāta.
Pieņemtās Katalonijas neatkarības deklarācijas preambulā teikts:
"Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu, demokrātiskā un sociālā likuma valsti".
Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.
"Šodien mūsu leģitīmais parlaments - parlaments, kas izveidojies vēlēšanu ceļā, - spēra lielu un gaidītu soli, par kuri ilgstoši esam cīnījušies. Pārliecinošs deputātu vairākums, kas tika leģitīmi izraudzīti vēlēšanās, devuši mums neatkarības mandātu. Katalonijas pilsoņi, ir pienācis laiks, kad mums pašiem jānosaka mūsu valsts pulss," paziņoja Pudždemons.
Tikmēr pie parlamenta ēkas Barselonā sapulcējušies desmitiem tūkstoši līksmojošu cilvēku, kas balsojumu skatījās tiešraidē uz diviem milzīgiem ekrāniem.
Daudzi aplaudēja un skandēja "Neatkarība!", pēc kā nodziedāja arī reģionālo himnu, daudziem turot gaisā paceltas dūres.
Nav skaidrs, kā Madride realizēs savu varu Katalonijā; bažas par sadursmēm
Savukārt lēmumu ieviest tiešu Madrides kontroli atbalstīja 214 Spānijas parlamenta augšpalātas pārstāvji, 47 bija pret un viens balsojumā nepiedalījās.
"Tas, kas šodien notika Katalonijas parlamentā, ir pierādījums, ka Senātam bija jāapstiprina valdības piedāvājums. Ar šīm pilnvarām valdība lems par likuma varas atjaunošanu valstī.
Saku visiem katalāņiem un spāņiem – esiet mierīgi, mēs strādāsim ar mērenību un efektivitāti, kā līdz šim," sacīja Spānijas premjers Marjano Rahojs.
Tā būs pirmā reize valsts demokrātiskajā vēsturē, kad Madride tieši pārņem varu pār autonomu reģionu.
"Ko šādā situācijā darītu vissvarīgākās Eiropas valstis? Piemēram, ko darītu Francija vai Vācija, ja viens no tās reģioniem sarīkotu nelikumīgu neatkarības referendumu, neievērotu tās konstitūciju, nepakļautos tiesas lēmumiem vai nepieļautu opozīciju?" retoriski jautāja Rahojs.
Viņa pirmais solis būs noņemt no amata Katalonijas premjeru Pudždemonu un viņa ministrus. Līdz jaunu vēlēšanu rīkošanai pārvaldi Katalonijā īstenos Madrides iecelts pārstāvis.
Tam sekos kontroles pārņemšana pār katalāņu institūcijām, finansēm, policiju un sabiedrisko mediju. Nav gan skaidrs, kā tieši tas notiks.
Daži neatkarības atbalstītāji jau piedraudējuši ar pilsonisko nepakļaušanos. Tiek runāts pat par “katalāņu pavasari”, salīdzinot to ar protestu kustībām arābu valstīs pirms vairākiem gadiem. Tas rada bažas, vai notiekošais Spānijā atkal neizvērsīsies vardarbībā pret iedzīvotājiem.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks šovakar aicinājis Madridi izmantot argumenta spēku, nevis spēka argumentu, tādējādi norādot uz iepriekš referenduma laikā piedzīvotajām sadursmēm starp vēlētājiem un kārtībsargiem.
For EU nothing changes. Spain remains our only interlocutor. I hope the Spanish government favours force of argument, not argument of force.
— Donald Tusk (@eucopresident) October 27, 2017
Tusks arī atgādināja, ka Eiropas acīs Katalonija ir Spānijas sastāvdaļa, un arī pārējā starptautiskā sabiedrība reģiona neatkarību negrasās atzīt.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju. Arī Latvijas valdības nostāja - tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.
