Visvairāk balsu atdotas par centriski liberālo partiju "Ciutadanos" ("Pilsoņi"), kas iestājas par Spānijas vienotību.
Tai cieši seko divas reģiona neatkarību atbalstošās partijas – līdzšinējā reģiona līdera Karlesa Pudždemona pārstāvētais spēks "Kopīgi par Kataloniju" un Katalonijas Kreiso republikāņu partija (ERC).
Saskaņā ar sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem trīs Katalonijas neatkarību atbalstošie spēki – "Kopīgi par Kataloniju", Katalonijas Kreiso republikāņu partija un "Tautas vienotības kandidatūra" (CUP) – reģiona parlamentā ieguvuši vairākumu – no kopumā 135 deputātu mandātiem iegūti 70. Tas būtu par diviem mandātiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējās vēlēšanās 2015. gadā iegūto mandātu skaitu, vēsta AFP.
"Šis ir rezultāts, ko neviens nevar apstrīdēt," to Pudždemons paziņojis atbalstītājiem Briselē pēc tam, kad paziņoti daļēji rezultāti par Katalonijas neatkarības atbalstītāju vēlēšanās gūto pārsvaru. "Es domāju, ka esam nopelnījuši tiesības tikt uzklausītiem."
Vēlēšanās uzvarējusī partija "Ciutadanos" reģionālajā parlamentā ieguvusi 37 mandātus. Tās līdere Inese Arimandasa neslēpa gandarījumu par partijas uzvaru vēlēšanās. Viņa BBC atzinusi, ka izveidot koalīciju būtu "sarežģīti, bet mēs mēģināsim".
Nav arī skaidrs, vai separātistu partijas spēs vienoties par Katalonijas valdības izveidošanu. Tikmēr politikas eksperti norāda, ka vēlēšanu rezultāts uzskatāms par nopietnu triecienu Spānijas premjera Marjano Rahoja valdībai, kas stingri iestājas par valsts vienotības saglabāšanu.
Oficiālajai Madridei arī turpmāk nāksies rēķināties ar separātisma tendencēm un meklēt kompromisu ar katalāņu līderiem.
Katalonijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās bijusi rekordliela balsotāju aktivitāte – vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 80% no visiem balstiesīgajiem, vēsta AFP.
Pudždemons arī nosaucis vēlēšanu rezultātus par “Katalonijas Republikas uzvaru un Spānijas valsts sakāvi”.
Eiropas Komisija jau paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti nekādā veidā neietekmēsies pozīciju un “Katalonijas jautājumu” Brisele aizvien uzskata par Spānijas iekšējo lietu, ziņo BBC.
Jau ziņots, ka Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu, bet 27.oktobrī nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas. Oficiālā Madride ieviesa apgabalā tiešo pārvaldi un aizturēja vairākus neatkarības piekritēju līderus, kā arī izsludināja jaunas vēlēšanas.
