Šajās dienās Beļģijā ieradušies desmitiem tūkstošu katalāņu. Trešdien, piemēram, uz Francijas un Beļģijas robežas pat bija sastrēgums. Katalāņi ar saviem karogiem bija redzami gan Briges ielās, gan citās Beļģijas pilsētās. Bet galvenais notikums ir ceturtdien Briselē.
Interesanti, ka visas Briseles viesnīcas šobrīd ir pārpildītas un brīvas vietas ir atrodamas tikai ļoti dārgās viesnīcās par 300-400 eiro.
Šajā demonstrācijā katalāņi vēlas pievērst Eiropas uzmanību un lūdz palīdzību savā cīņā par neatkarību.
“Mēs vēlamies, lai mūsu balss tiktu uzklausīts Eiropā. Mūsu valsts vēlas dzīvot brīvībā,” stāstīja kāda demonstrācijas dalībniece.
“Dīvaini, ka Eiropa mums kaut ko nedara, [nepalīdz]. Mūs apslāpē,” piebilda cits demonstrētājs.
“Mēs pieprasām brīvību savai valstij un ieslodzītajiem, mēs vēlamies brīvi izteikties,” piekrita demonstrācijas dalībnieks.
“Mēs vēlamies mūsu Ministru prezidentu Katalonijā, jo viņš ir mūsu Ministru prezidents,” sacīja protesta akcijas dalībniece.
Demonstrācijā piedalījās arī atstādinātais Katalonijas prezidents Karless Pudždemons, kurš uzturas Beļģijā kopš Katalonijas neatkarības pasludināšanas. Spānija gan atsaukusi lūgumu Beļģijai viņu izdot tiesai, tomēr tas nenozīmē, ka pret Katalonijas līderi ir atceltas apsūdzības sacelšanās organizēšanā, kūdīšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izsaimniekošanā.
Vai viņš līdz vēlēšanām atgriezīsies Katalonijā – nav zināms. Bet tur viņu, visticamāk, gaida arests.
Demonstranti bija rotājušies ne tikai ar Katalonijas karogiem, bet arī ar dzeltenām piespraudēm. Dzeltenā krāsa tagad kļuvusi par Katalonijas neatkarības krāsu.
Tieši pēc divām nedēļām Katalonijā notiks ārkārtas vēlēšanas, kas izsludinātas pēc tam, kad Katalonijas vadība vienpusīgi pasludināja Katalonijas neatkarību un izstāšanos no Spānijas, balstoties uz referenduma rezultātiem, kuru Spānijas Konstitucionālā tiesa uzskata par nelikumīgu. To nav oficiāli atzinusi arī neviena Eiropas valsts.
Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu, bet 27.oktobrī nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas. Oficiālā Madride ieviesa apgabalā tiešo pārvaldi un aizturēja vairākus neatkarības piekritēju līderus.
