Centienos apturēt 1. oktobrī gaidāmo Katalonijas neatkarības referendumu Spānijas policija Barselonā veikusi kratīšanu vairākās Katalonijas valdības ēkās. Likumsargi aizturējuši ekonomikas valsts ministru un vēl 13 citas amatpersonas par sadarbošanos ar referenduma organizētājiem.
Spānijas prokuratūra lūgusi policijai konfiscēt visus ar referendumu saistītos materiālus - biļetenus, balsošanas urnas un aģitācijas plakātus. Policija konfiscēja vairāk nekā 45 000 aplokšņu, kuras bija paredzētas paziņojumu izsūtīšanai vēlētājiem.
Katalonijas Nacionālās sapulces spīkers Džordi Sančess jau aicinājis cilvēkus uz “miermīlīgu pretošanos”. Arī Barselonas mērs Ada Kulau tviterī aicinājusi "aizstāvēt Katalonijas institūcijas".
Pēc Katalonijas spīkera un citu politiķu aicinājumiem vairāki tūkstoši kataloņu ieradušies uz mītiņiem Barselonā. Tikmēr Madride aicināja iedzīvotājiem pārtraukt protestus un būt sapratīgiem, jo referendums ir antikonstitucionāls.
“Mēs iesim balsot,” “neatkarību Katalonijai”, “mums izdosies” un daudzi citi saukļi atskanēja pie Ekonomikas ministrijas un citviet Barselonā, kur Spānijas policija veica kratīšanu.
Aresti izprovocējuši jaunas demonstrācijas un uzjundījuši Katalonijā arvien lielāku nepatiku pret Spāniju.
“Man ir ļoti skumji, un esmu dusmīgs. Spānijas policija te ieradusies aizturēt mūsu politiķus, un mēs te esam, lai viņus aizstāvētu. Es ceru, ka nekļūs sliktāk. Bet ja tomēr – tad mēs te būsim katru dienu, lai atbalstītu mūsu politiķus,” medijiem atzina protestētājs Gonzalo Oliveress.
Savukārt Katalonijas prezidents Karless Pudždemons pēc valdības ārkārtas sēdes paziņojis, ka Spānijas valdība nerespektē kataloņu tautu un demokrātisku procesu.
“Katalonijas valdība cieš no koordinētas Spānijas policijas spēku agresijas ar mērķi novērst kataloņu tautas iespēju izteikties 1.oktobrī un ierobežot demokrātiski vēlētas valdības aktivitātes. Šī agresija nav likumīga. Tā pārkāpj konstitucionālās tiesības un Eiropas Savienības pamattiesības. Pēdējo stundu laikā Spānijas valsts ir apturējusi kataloņu “de facto” pašnoteikšanos,” sacīja reģiona prezidents.
“Mēri tiek pratināti, lai gan nav paveikuši noziegumu. Un to dara ar mērķi mūs iebiedēt. Bet mēs to nepieņemsim,” uzsvēra Pudždemons.
“Mēs nepieņemsim atgriešanos pagātnē un nepieņemsim, ka viņi mums neļauj brīvi un demokrātiski lemt par savu nākotni,” uzsvēra Pudždemons.
Spānijas reakcija nav negaidīta, jo centrālā valdība iepriekš skaļi paudusi savu neapmierinātību ar gaidāmo referendumu, jo atzinusi to par nelikumīgu.
Spānijas prokuratūra uzsākusi kriminālizmeklēšanu pret vairāk nekā 700 Kataolnijas pašvaldību mēriem par sadarbību ar referenduma organizētājiem. 40 no viņiem jau izsaukti uz nopratināšanu, no kuriem trīs jau stājušies tiesas priekšā. Amatpersonas apzinās, ka viņām draud arī cietumsods.
Katalonijas valdība bažījas arī par administrācijas sabrukumu, jo centrālās varasiestādes pārņēmušas kontroli arī pār Katalonijas finansēm, lai ierobežotu tēriņus referenduma aģitācijai.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs trešdien vēlreiz uzsvēris, ka Madride šādi ir spiesta rīkoties, jo 1. oktobra referendums ir nelikumīgs, kā to savā lēmumā atzinusi arī Spānijas konstitucionālā tiesa.
Turpretī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijā, kurā dzīvo 7,5 miljoni, īsti vienotas nostājas šajā jautājumā nav. Saskaņā ar aptauju, kuru jūlijā pasūtīja Katalonijas reģionālā valdība, 49,4% kataloņu iebilst pret atdalīšanos no Spānijas, bet 41,1% atbalsta Katalonijas neatkarību. Taču lielākā daļa, vairāk nekā 70% vēlas, lai šāds referendums tiktu sarīkots.
Eiropas Komisija trešdien izvairījās paust viedokli par notikušajiem arestiem un kratīšanām, ko veikusi Spānijas militārā policija
“Prezidents Junkers ir jau izteicies par šo lietu un arī pirmais viceprezidents Franss Timmermanss, tāpēc mums nav nekā jauna, ko šobrīd piebilst,” atzina Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
EK prezidents Žans Klods Junkers iepriekš uzsvēra, ka Brisele respektētu Katalonijas neatkarības referenduma rezultātus, ja referendums būs saskaņā ar Spānijas konstitūciju.
Jau ziņots, ka Katalonijas reģionālais parlaments apstiprināja likumu par neatkarības referendumu. Separātiski noskaņotās valdības plāni paredz – ja 1.oktobra referendumā iedzīvotāji nobalsos par atdalīšanos no Spānijas, Katalonija pasludinās neatkarību divu dienu laikā. Bet, ja vairākums nobalsos pret atdalīšanos, rīkos jaunas reģionālās vēlēšanas.
Spānijas Konstitucionālā tiesa lēmusi, ka referendums ir nelikumīgs, bet Katalonijas separātiski noskaņotā valdība ir apņēmības pilna balsojumu rīkot tik un tā.
