Madrides bezprecedenta lēmums atcelt Katalonijas autonomiju vēl vairāk mobilizējis neatkarības kustības dalībniekus. Šo momentu sev par labu varētu izmantot Katalonijas valdība, lai pasludinātu neatkarību. Ceturtdien, 26. oktobrī, sanāks Katalonijas parlaments, lai lemtu par atbildes soļiem Madridei. Daudzi uzskata, ka lēmums par neatkarību tiks pieņemts šīs sēdes aizsegā.
Problēmas starp Madridi un Barselonu ir samilzušas tiktāl, ka Spānijas valdība vairs nepieļauj dialoga iespēju un neredz citu variantu, kā iedarbināt 155.pantu. Gaidāms, ka tas notiks nedēļas nogalē, kad par to būs nobalsojis Spānijas parlaments. Šāds solis paredz Katalonijas valdības ministru atlaišanu, jaunu vēlēšanu sarīkošanu pusgada laikā un kontroles pārņemšanu pār vietējiem likumsargiem un sabiedrisko mediju.
Lai gan Spānijas premjers Marjano Rahojs paudis, ka tas nenozīmē pašpārvaldes atcelšanu, bet gan ministru nomaiņu un parlamenta pilnvaru ierobežošanu, Katalonijas parlamenta spīkere nosaukusi to par apvērsumu un reģiona valdība neesot gatava pakļauties nekādam spiedienam.
Šādu situāciju izraisīja Katalonijas prezidenta Karlesa Pudždemona nevēlēšanās skaidri pateikt, vai ir pasludināta reģiona neatkarība. Separātistu centieni piesaistīt vidutāju interesi konflikta risināšanā arī nav bijuši auglīgi – Eiropas Savienība aizvien nevēlas iesaistīties konfliktā, ko uzskata par Spānijas iekšēju problēmu.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.
