Katalonijas parlamentam ir aptuveni piecas dienas, lai izšķirtos par turpmāko rīcību. Piektdien Spānijas Senāts, visticamāk, atbalstīs centrālās valdības lūgumu atlaist no amata Katalonijas ministrus un pakļaut reģiona izpildvaru tiešai Madrides kontrolei.
Tiks ierobežotas arī Katalonijas parlamenta pilnvaras. Tādēļ reģiona deputāti varētu izmantot atlikušās dienas, lai pasludinātu neatkarību.
Tāpat nav izslēgts, ka Katalonijas premjers Karless Pudždemons pats pieņems lēmumu sasaukt ārkārtas vēlēšanas, lai apsteigtu Spānijas valdības vadītāju Mariano Rahoju, kurš vēlas sarīkot jaunas reģionālā parlamenta vēlēšanas tikai pēc vairākiem mēnešiem.
21.oktobrī Spānijas valdība uzsāka Katalonijas autonomijas atcelšanas procesu, kas paredz pusgada laikā reģionā sarīkot jaunas vēlēšanas. Šāds lēmums lika iziet ielās pusmiljonam Katalonijas neatkarības idejas atbalstītājiem, kuri pauda neapmierinātību ar Madrides lēmumu.
Katalonijas parlamenta spīkere paziņojusi, ka Madrides lēmums netiks pieņemts, un Spānijas premjers ar šādu soli faktiski rīko apvērsumu.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pēc kabineta ārkārtas sēdes par autonomijas atcelšanas sākšanu teica, ka viņa valdībai neesot atlikusi cita izvēle pēc tam, kad Katalonijas valdība "vienpusēji, pretēji likumam un mēģinot izraisīt konfrontāciju" noturējusi centrālās valdības aizliegto neatkarības referendumu.
Spānijas valdība arī atkārtoti aicinājusi Katalonijas iedzīvotājus pakļauties tās lēmumam par konstitūcijas 155. panta iedarbināšanu.
Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss norādīja, ka centrālā valdība tikai ievēro konstitūciju un vēlas atjaunot tiesisko kārtību valstī. Tuvākajā laikā tikšot izveidotas varas iestādes, kas lems par ikdienas lietām Katalonijā saskaņā ar tās likumiem un normām.
Viņš kategoriski noraidīja visus neatkarības atbalstītāju pārmetumus un uzsvēra, ka tieši apgabala reģionālā valdība domājot par apvērsumu.
Vietējie mediji ziņo, ka centrālā valdība plāno pārņemt savā kontrolē arī Katalonijas reģionālo policiju un raidorganizāciju, tomēr varas iestādes šo informāciju pagaidām neapstiprina.
Gala lēmums šajā jautājumā vēl ir jāpieņem Spānijas parlamenta augšpalātai – Senātam. Tomēr, tā kā Rahojam ir izdevies vienoties ar lielākajām opozīcijas partijām, ir sagaidāms, ka vairums deputātu atbalstīs valdības priekšlikumu. Balsojums Senātā, visticamāk, notiks 27. oktobrī.
Savukārt eksperti norāda, ka tālākā notikumu attīstība lielā mērā būs atkarīga tieši no Senāta lēmuma.
Saskaņā ar rezultātiem 90% no vairāk nekā diviem miljoniem nobalsojušo Katalonijas neatkarības referendumā atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Bet 1. oktobrī notikušajā neatkarības referendumā piedalījās mazāk nekā puse balsstiesīgo – liela daļa kataloniešu, kas noraida atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja.
18.oktobrī Spānija piedraudēja Katalonijai atņemt tās reģionālās autonomijas statusu, ja tā neatteiksies no prasības pēc neatkarības.
