“El Pais” ziņo, ka tam bijusi iespēja iepazīties ar Katalonijas Atvērtās pārvaldes projektu, kura izstrādes laikā vairākas augstu stāvošas Katalonijas amatpersonas esot vairākkārt apmeklējušas Igauniju, lai pārņemtu “interneta pārvaldes” modeli.
Pierādījumi par šo projektu ir arī Barselonas tiesas rīcībā.
Digitālās pārvaldes projekts paredz ne tikai civilā reģistra izveidi, bet arī iespēju kārtot birokrātiskās procedūras Katalonijas republikā un veidot portālu ar domēnu “gov.cat”.
Ziņas par reģistru Spānijas varasiestādes ieguva septembra beigās, kad Katalonijā notika kratīšanas, lai nepieļautu neatkarības referendumu 1.oktobrī. Sākotnēji Madrides varasiestādes uzskatīja, ka izņemtie dati ir Katalonijas iedzīvotāju uzskaite referendumam, taču tagad ir pazīmes, ka īstenībā šie dati ir civilais reģistrs, kas ļautu vēlāk izveidot datubāzi nodokļu iekasēšanai.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
10. oktobrī Katalonijas līderis Karless Pudždemons ar sabiedrotajiem neatkarības deklarāciju parakstīja, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, bet tā pasludināšana atlikta uz vairākām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.
Tikmēr Spānijas valdība gaida oficiālu paziņojumu no Katalonijas, vai ir notikusi neatkarības pasludināšana. Madride neatzīst Katalonijas neatkarības referendumu, to uzskatot par antikonstitucionālu, bet referenduma rezultātus - par spēkā neesošiem. Tajā pašā laikā opozīcijā esošajiem sociālistiem izdevies panākt vienošanos ar Spānijas valdību, ka tiks izveidota darba grupa, kas strādās pie konstitūcijas reformu izvērtēšanas.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze. Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.
