Katalonijā pirms referenduma ielās iziet neatkarības atbalstītāji un pretinieki

Katalonijas iedzīvotāji gatavojas svētdien paredzētajam neatkarības referendumam. Barselonas ielās izkārti plakāti ar aicinājumu balsot par atdalīšanos no Spānijas. Dažādos laukumos notiek daudzskaitlīgas demonstrācijas. Pārsvarā ir dzirdami aicinājumi teikt “jā” neatkarīgai Katalonijai. Tomēr demonstrāciju organizēja arī  atdalīšanās pretinieki.

Katalonijas valdības pārstāvji piektdien, 29. septembrī, vēlreiz paziņoja, ka negrasās atkāpties ne pa milimetru no svētdien plānotā neatkarības referenduma. Viņi parādīja iedzīvotājiem kā izskatīsies balsošanas urnas un pasvītroja, ka šāda referenduma rīkošana ir viena no eiropiešu pamattiesībām. Spānijas valdība šiem argumentiem nepiekrīt un dēvē plānoto tautas nobalsošanu “ļaunu un nelikumīgu rīcību”.

Laukums pie Barselonas katedrāles pilsētas gotiskajā kvartālā ceturtdienas vakarā bija ļaužu pilns. Vidū spēlēja klasiskās mūzikas orķestris. Visapkārt plīvoja Katalonijas karogi. Cilvēki dziedāja līdz un skandēja saukļus par neatkarīgu valsti. Daudziem pāri pleciem bija uzmests Katalonijas karogs.

“Mēs būsim brīvi un paši varēsim lemt par savu nākotni. Tas ir ļoti būtiski visiem cilvēkiem, kuri atrodas šeit, un arī tiem, kuri ir palikuši mājās. Mums tas ir jautājums: “Vai nu tagad, vai nu... kurš vēl zina kad?” atzina kāds akcijas dalībnieks.

“Mēs daudzus gadus patiešām esam mēģinājuši būt par daļu no Spānijas. Bet diemžēl, kopš viņi būtībā ir noraidījuši mūsu jaunos autonomijas statūtus, kas tika izveidoti rūpīgās sarunās un par kuriem cilvēki nobalsoja referendumā, lietas sāka iet tikai uz slikto pusi. Un viņi nerūpējās par mums tā, kā mēs to esam pelnījuši, ņemot vērā, cik mēs iemaksājam Spānijas budžetā,” klāstīja cita akcijas dalībniece.

Nedaudz tālāk, laukumā pie Katalonijas valdības pils, bija sanākusi pretēji noskaņoto cilvēku grupa. Viņi skandēja saukļus “Es esmu spānis” un “Katalonija ir Spānija”.

“Gadu aiz gada viņi skolās ir teikuši mūsu bērniem, ka Katalonija nav Spānija. Un tagad mums ir problēma! Un, ja tas nebeigsies, tad pēc 20 gadiem mums būs patiešām nopietnas problēmas. Viņiem ir savas avīzes, radiostacijas un arī trešais televīzijas kanāls, kas saņem naudu no vietējās valdības. Tur no rīta līdz vakaram tiek runāts par to, ka ir nepieciešams referendums. Viss ir tikai vienos vārtos. Un mediji to dara tāpēc, ka viņiem vajag naudu,” sacīja protesta dalībnieks.

Viņš uzskata, ka izglītības nodošana Katalonijas reģiona rokās bija Spānijas valdības kļūda. Un tieši ar to viņš skaidro lielu jauniešu līdzdalību dažādos protestos. Spānijas presē pat izskanēja kritika par to, ka skolotāji bez vecāku atļaujas ceturtdien ir atveduši skolēnus uz neatkarības referenduma atbalsta demonstrāciju.

Tāpat laukumā sastaptie visi kā viens apgalvoja, ka svētdien paredzētais referendums ir nelikumīgs un tādēļ viņi negrasās tajā piedalīties, pat lai pateiktu, ka viņi vēlas palikt Spānijas sastāvā.

Saeimas deputāts Veiko Spolītis par notiekošo Katalonijā pirms iespējamā referendumaArtjoms Konohovs
    Barselonā novērot balsošanu ir ieradies arī Saeimas deputāts Veiko Spolītis ("Vienotība"). Viņš ietilpst vairāku ārvalstu parlamentāriešu delegācijā. Spolītis uzsver, ka ir atbraucis uz Barselonu kā privātpersona, bez Saeimas mandāta, sava bezalgas atvaļinājuma laikā. Spolītis uzskata, ka viņa dalība šādā delegācijā nav pretrunā ar Latvijas oficiālo pozīciju, kas atbalsta Spānijas nedalāmību.

    “Protams, ja mēs runājam par oficiālām pozīcijām, tad ir oficiālās valdības diskusijas un pozīcijas, un tas ir vairāk nekā skaidrs. Tomēr es gribu uzsvērt to pašu, ko sacīja gan delegācijas vadītājs, bijušais Slovēnijas ārlietu ministrs, gan arī Katalonijas pārstāvji, ka šajā gadījumā runa ir par Eiropas pamattiesību hartu, kura tiek ievērota," sacīja Spolītis. "Šajā gadījumā, referendumu neatļaujot, no Madrides puses ir vairāk jautājumu. Es domāju, ka demokrātiskā valstī dažādām pusēm ir iespējams sēsties pie galda un nolemt kuram tad ir taisnība. Un šajā gadījumā manis, kā neitrāla novērotāja uzdevums, ir apskatīties abu pušu argumentus, un vēlāk paziņojumā paust viedokli vai viņš atbilst Eiropas Pamattiesību (kas ietver arī cilvēktiesības) hartai un tad virzīties tālāk, jo, manuprāt, demokrātiskā sabiedrībā, visu izšķir diskusiju kultūra," komentēja Saeimas deputāts.

    Jau ziņots, ka 1.oktobrī plānoto referendumu Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par nelikumīgu. Konstitucionālā tiesa piespriedusi lielus naudas sodus neatkarības referenduma rīkotājiem.

    Lai arī Katalonijā īsti nepastāv vienprātība par reģiona autonomiju no Spānijas, tomēr lielākā daļa - 70 % - gribētu, lai referendums tiktu sarīkots, lai beidzot būtu skaidrība par šī reģiona turpmāko nākotni.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Ārzemēs
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti