Šis lēmums būs nopietns izaicinājums Spānijas centrālajai valdībai. Tā uzskata, ka šāds tautas nobalsojums ir nelegāls un nekonstitucionāls.
Šādu nostāju atbalsta arī Madrides tiesas.
Budžets Barselonā gan tika apstiprināts ar nelielu balsu pārsvaru. Par to balsoja 64 deputāti, pret bija 62, bet septiņi atturējās.
Bagāto Spānijas ziemeļrietumu reģionu pārvalda separātistu partiju koalīcija, kas sevi dēvē - "Kopā par "jā"".
Separātiskie noskaņojumi pēdējo gadu laikā Katalonijā pieņēmušies spēkā. Tomēr aptaujas pastāvīgi liecina, ka katalāņu sabiedrībā neatkarības un Spānijas vienotības atbalstītāju skaits ir aptuveni vienāds. Tomēr vairums katalāņu atbalsta referenduma rīkošanu, un reģionālā valdība ir apņēmusies to organizēt līdz šī gada septembrim.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Spānijas tiesa bijušajam Katalonijas premjerministram Arturam Masam par neatkarības referenduma rīkošanu aizliegusi divus gadus ieņemt vēlētus amatus. Viņš atzīts par vainīgu par pilsonisko nepakļaušanos un Spānijas konstitucionālās tiesas lēmuma ignorēšanu.
2014.gadā organizētais referendums nebija juridiski saistošs un pret to asi nostājās Madride. Tomēr tajā 80 procenti Katalonijas iedzīvotāju izteica vēlmi atdalīties no pārējās Spānijas. Daudzi katalāņi uzskata, ka Katalonijas reģionam ir unikāla identitāte, tostarp arī sava valoda un ka ar līdzšinējo reģionam piešķirto autonomiju vairs nav gana.
