Īpašu iedzīvotāju neapmierinātību izsauca policijas vardarbība. Tādēļ jau pirmdien pie nacionālās policijas ēkas Barselonā bija sanācis ievērojams protestētāju skaits.
Tagad katru vakaru, tieši desmitos, daudzi Barselonas iedzīvotāji no saviem balkoniem skandina pannas un kastroļus. Šādi viņi pauž neapmierinātību ar notiekošo viņu valstī. Skandēšana mēdz ilgt līdz pat pusstundai, un ar savām taurēm tai pievienojas arī garām braucošo automašīnu vadītāji.
Arī ģenerālstreiks, kas sācies otrdien no rīta, ir iecerēts, lai izteiktu neapmierinātību ar Spānijas valdības attieksmi pret Katalonijas neatkarības referendumu. Ir atcelti gandrīz visi sabiedriskā transporta maršruti, nav arī taksometru. Bloķēto ceļu dēļ Katalonijā radušies vairāk nekā desmit kilometru gari sastrēgumi. Vispārējam streikam pievienojušās skolas, veikali.
Protesta akcijai ir pievienojušās arī visas lielākās koncertzāles un citas kultūras organizācijas, kā arī Barselonas futbola klubs. Līdz ar to ir atcelti dažādi koncerti un pasākumi.
Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons pirmdienas preses konferencē paziņoja, ka viņš atbalsta šo ģenerālstreiku.
Pēc viņa vārdiem cilvēku protests uzsver viņa valdības politiskos centienus un arī svētdienas referenduma iznākumu.
Referendumā aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju ir nobalsojuši par atdalīšanos no Spānijas. Kopējais vēlētāju skaits Katalonijā pārsniedz 5 miljonus.
Tomēr vairākas lielās arodbiedrības ir paziņojušas, ka negatavojas pievienoties ģenerālstreikam, jo nevēlas ar savu rīcību atbalstīt vienpusēju Katalonijas valdības politiku. Taču arī šīs arodbiedrības mudina savus biedrus otrdien protestēt pret policijas vardarbību.
Spānijas valdība turpina aizstāvēt kārtības sargu vēršanos pret aktīvistiem. Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastis intervijā CNN ir pasvītrojis, ka policija ir rīkojusies likuma ietvaros.
“Ja policija arī pielietoja spēku, tad tas bija tikai tādēļ, ka viņiem neļāva pildīt tiesas rīkojumu. Viņiem neļāva pildīt savus pienākumus. Tādēļ nebija mērķtiecīgas vai pārmērīgas spēka pielietošanas. Mēs esam rīkojušies tāpat kā vienmēr: atbilstoši situācijai un tik uzmanīgi, cik tas bija iespējams," sacīja Dastis.
Ģenerālstreiks varētu ilgt vismaz līdz nedēļas beigām vai pat ilgāk. Pievienoties tam ir katra strādājošā ziņā. Tomēr streikotājiem parasti ir jārēķinās, ka par šīm dienām viņi nesaņems atalgojumu.
Tāpat Kataloniju pamazām atstāj papildu policijas spēki, kas tika nosūtīti no citiem Spānijas reģioniem. Daļēji tas notiek tādēļ, ka nacionālai policijai un Civilai gvardei nav citas izvēles. Vairākas viesnīcas dažādās Katalonijas pilsētās ir atteikušās turpmāk izmitināt kārtības sargus.
Daudzviet viesnīcu īpašniekus tā rīkoties piespieda vietējie iedzīvotāji vai pat pašvaldības amatpersonas, kas esot draudējušas atņemt tām licenci.
Protesta akcija pret policijas vardarbību Barselonas centrā notika arī pirmdienas vakarā. Demonstranti bija aplenkuši Nacionālās policijas ēku, skandējot tādus saukļus kā “slepkavas” un “ģļēvuļi”.
Tikmēr Spānijas premjers Mariano Rahojs Madridē turpina konsultācijas ar dažādiem politiskiem spēkiem par turpmāko rīcību. Rahojs sola izklāstīt savu nostāju arī Spānijas parlamenta sēdē. Tomēr šobrīd nav skaidrs, kad tas varētu notikt.
Tāpat nav arī zināms, kad un kādā formā Katalonijas Parlaments varētu izpildīt solījumu pasludināt neatkarību no Spānijas.
Jau ziņots, ka svētdien, 1.oktobrī, Katalonijā notikušajā referendumā par apgabala suverenitāti nobalsojuši 90% tā dalībnieku. Vietējās valdības pārstāvji sola jau tuvākajā laikā to izmantot, lai pasludinātu neatkarību no Spānijas. Referendumā gan piedalījušies tikai 42% no visiem balsstiesīgiem iedzīvotājiem, un Spānijas premjers Mariano Rahojs uzsvēra, ka nekāda pašnoteikšanās referenduma nemaz nav bijis, jo vairums kataloniešu ir atteikušies tajā piedalīties. Eiropas Komisijas (EK) atzinusi Katalonijā notikušo neatkarības referendumu par nelikumīgu, bet vienlaikus aicināja Spānijas varasiestādes uz dialogu ar Katalonijas neatkarības atbalstītājiem.
