1942. gadā vairāk nekā 13 000 ebreju tika aizturēti un sadzīti riteņbraukšanas stadionā "Velodrome d’Hiver" netālu no Eifeļa torņa. No turienes viņus vēlāk izsūtīja uz nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēm, lielākoties uz Aušvicu. No viņiem izdzīvoja mazāk nekā simts.
1942. gada notikumi Francijā izraisīja viedokļu vētru priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kad Emanuela Makrona politiskā pretiniece Marina Lepēna paziņoja, ka Francijas valsts nenes nekādu atbildību par ebreju arestēšanu, jo tas notika Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā.
Francijas prezidents Makrons svētdien, 16.jūlijā, atkārtoti uzsvēra, ka notikušais bija arī Francijas vaina.
Netanjahu vizīte izpelnījusies asu kritiku no Francijas ebreju kopienām, kas to nodēvējušas par "labi izkalkulētu" politiskās stratēģijas soli no Francijas puses, un bildušas, ka notikušajam Francijā nav nekāda sakara ar Izraēlu.
Šī ir pirmā reize, kad Netanjahu ieradies uz atceres pasākumiem personīgi, un pirmo reizi divpusējās sarunās arī ticies ar Francijas prezidentu Makronu. Divpusējās tikšanās laikā bija plānots runāt par miera procesu Tuvajos Austrumos un konflikta starp Izraēlu un Palestīnu risinājumu.
Šā mēneša sākumā Makrons Elizejas pilī uzņēma arī palestīniešu līderi Mahmūdu Abāsu un atkārtoti uzsvēra Francijas atbalstu tā sauktajam divu valstu risinājumam, kas paredz neatkarīgas Palestīnas izveidi pēc miera procesa noslēgšanās.