Aptuveni 300 000 iedzīvotāju lielā Islande šajās dienās ir lielā politiskās uzmanības fokusā. Pēc ārkārtas vēlēšanām, kurās visvairāk balsu ir ieguvusi Islandes premjerministra Bjarni Benediktsona Neatkarības partija, ir skaidrs, ka jaunievēlētais parlaments būs ļoti sadrumstalots.
Gaidāms, ka nākamo valdību izveidot būs sarežģīti tādēļ, ka saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem vietas parlamentā pienākas astoņām partijām. Islandes parlamentā ir 63 deputātu vietas. Benediktsona vadītā Neatkarības partija ir ieguvusi 16. Nākamā ir Kreiso zaļo kustība ar 11 vietām un Sociāldemokrātiskā alianse ar astoņām vietām, bet bijušā premjera Sigmundura Gunnlaugsona vadītā Centra partija saņēmusi septiņas vietas. Parlamentā ir iekļuvusi arī Tautas partija, kas ir pirmais populistiskais spēks, kas jebkad ir iekļuvis Islandes parlamentā.
Patlaban viens no interesantākajiem soļiem ir Kreiso zaļo kustības iekļūšana parlamentā. Tā ir partija, ko vada 41 gadu vecā trīs bērnu māte Katrīna Jakobsdotira. "Kreisi zaļie" ir pret Islandes iespējamu pievienošanos ES un arī ļoti kritiska pret NATO. Partija Jakobsdotiru ir nominējusi premjerministres amatam, bet, kā norāda analītiķi, ar partijas aso nostāju pret starptautiskajām organizācijām būtu ļoti grūti izveidot valdību.
Islandei ir īpašu attiecību statuss ar ES. Pirms teju desmit gadiem, kad Islandi piemeklēja smaga finanšu un ekonomikas krīze, tā iesniedza pieprasījumu par iestāju ES, uzskatot to par drošu salu, taču pēc tam no tā atteicās, kad valsts pamazām atkopās un grūtus laikus piedzīvoja pati ES. Tagad jautājums par Islandes turpmāko izvēli joprojām ir atvērts.
Islande ir tik tuvu ES prasību izpildei, lai kļūtu par dalībvalsti, ka tās uzņemšanas process būtu ļoti vienkāršs. To ES pārstāvji ir pauduši jau iepriekš.
Līdz šim asākās sarunas abām pusēm ir bijušas par zvejniecības tradīcijām un iespējamiem liegumiem. Islandes interese par ES Briselei būtu svarīga arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Lai gan mērogos un iedzīvotāju skaita ziņā abas nav salīdzināmas valstis, taču tas būtu būtisks apliecinājums tam, ka ES joprojām ir interesanta un svarīga citām valstīm.
Pirmstermiņa vēlēšanas Islandē tika sarīkotas tādēļ, ka iepriekšējā valdība sabruka seksuālo noziegumu skandāla dēļ. Centriski labējā valdošā koalīcija, kuru izveidoja tikai janvārī, pēc pusgada sabruka, kad to pameta liberālā partija "Gaišā nākotne", apsūdzot Islandes premjerministra Benediktsona vadīto konservatīvo Neatkarības partiju centienos piesegt seksuālo noziegumu skandālu.
Gaismā nāca fakts, ka Benediktsona tēvs Benedikts Sveinsons Tieslietu ministrijai galvojis par vīrieti, kuram 2004.gadā tika piespriesti piecarpus gadi cietumā par regulāru savas nepilngadīgās pameitas seksuālu izmantošanu. Sveinsons bija rakstījis vēstuli ministrijai, aicinot dzēst šī vīrieša sodāmību. Tas bija milzīgs trieciens Neatkarības partijai, kas ir vadījusi vai piedalījusies lielākajā daļā no 27 valdībām, kas pārvaldījušas Islandi kopš neatkarības iegūšanas no Dānijas 1944.gadā.
