Islande jau iepriekš ir vairākkārt apsvērusi iespēju kļūt par ES dalībvalsti, taču allaž no tā atteikusies, norādot uz vairākām prasībām, kas varētu apdraudēt vietējo zvejas nozari un citas valstij būtiskas un ierastas jomas.
Sarunas solās būt produktīvākas
Islande savu jauno valdību veido kopš oktobra, kad nācās sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad, pateicoties tā dēvētajam Panamas dokumentu skandālam, atkāpās iepriekšējais premjerministrs Sigmundurs Dāvids Gunnlaugsons.
Pēc vēlēšanām parlamentā iekļuva septiņas partijas. Tomēr valdība līdz šim tā arī nav izveidota, jo vairākas partijas kategoriski izslēgušas iespēju savstarpēji sadarboties.
Pēc nedēļām ilgām sarunām starp konservatīvo Neatkarības partiju, centriski labējo Reformu partiju un liberālo partiju "Gaišā nākotne" trīs partijas sākušas jaunu sarunu apli, kas solās būt produktīvāks.
Partijas "Gaišā nākotne" līderis Otars Prope pavēstījis, ka no jauna sāktās sarunas bijušas daudz veiksmīgākas tādos sen apspriestos jautājumos kā zvejošana un dalība ES. Partijas arī vienojušās sarīkot referendumu par to, vai Islandei vajadzētu atsākt līdz šim iesaldēto iestāšanās procesu ES.
Piesakās dalībai ES un atsaka
Par iestāšanos ES Islande ir domājusi jau iepriekš un īpaši tam pievērsās 2008. gadā - tad, kad valsti ļoti smagi skāra finanšu krīze un tobrīd šķita, ka dalība ES varētu būt glābšanas riņķis.
Pieteikumu uzņemšanai ES Reikjavīka iesniedza 2009.gada jūlijā. Iestāšanās sarunas Islande sāka gadu vēlāk, taču pēc vēlēšanām 2013.gada aprīlī sarunas nonāca strupceļā. 2015.gadā Islande atsauca savu pieteikumu.
Sarunas risinājās grūti, jo Islandi neapmierināja vairākas ES prasības, kas varētu apdraudēt vietējo zvejas nozari un citas valstij būtiskas un ierastas jomas.
Islande nolēma nesteigties ar pievienošanos blokam arī tad, kad izjuta lielāku finanšu stabilitāti pēc pārciestās krīzes, un tobrīd atkal atgriezās vēlme tomēr saglabāt neitralitāti.
Aptaujas: Vairums iedzīvotāju pret
Patlaban sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums Islandes iedzīvotāju nevēlas valsts pievienošanos ES, bet atbalsta referenduma sarīkošanu par šo jautājumu.
Lielākās bažas joprojām ir par ES prasībām un to, ka Islandei nāksies atteikties no nacionālās valūtas – kronas un pievienoties eirozonai.
Brisele jau iepriekš norādījusi, ka Islandes iestāšanās varētu noritēt ļoti ātri un viegli, jo valsts jau atbilst lielākajai daļai prasību, ko nepieciešams izpildīt, lai iestātos ES. Tādēļ bumba patlaban ir pašas nepilna pusmiljona iedzīvotāju lielās Islandes pusē.