Vienošanās izpilde no ASV Baltā nama puses tiek uzskatīta par vēsturisku sasniegumu. Bet kritiķi, to skaitā arī virkne Republikāņu partijas politiķu, to uzskata par vēsturisku kļūdu. Vienošanās ar Irānu un Baltā nama turpmākās darbības būs svarīgs jautājums arī ASV prezidenta kandidātu debatēs.
Lēmums par vienošanās pasākumu izpildi uzmanīgi gaidīts jau kādu laiku. Tagad, kad tas ir noticis, politiķi un komentētāji aktīvi vērtē, kā būtu, ja vienošanās prasības netiktu izpildītas, vai kā būtu bijis, ja vienošanās nosacījumi būtu bijuši vēl stingrāki un ja nosacījumos nebūtu iekļauta ķīlnieku apmaiņa.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs šajās dienās vairākkārt uzsvēris, ka pasaule tagad ir drošāka, norādot, ka izdevies izvairīties no lielākas konfrontācijas reģionā un tagad ASV ir iespēja pievērsties, piemēram, Sīrijas jautājumam.
Līdzīgās domās ir arī virkne Demokrātu partijas politiķu, kuri vēl pagājušajā vasarā vilcinājās vienošanos atbalstīt, jo pret to bija ebreju tautības vēlētāji, kā arī Izraēlas amatpersonas. Viņi pieļāva, ka iesaldēto finansējumu – un tie ir desmitiem miljardu ASV dolāru - Irāna varētu izmantot, lai finansētu terorismu reģionā.
Uzreiz pēc tam, kad paziņots, ka Irāna ir izpildījusi vienošanos, notika arī kārtējās Demokrātu partijas prezidenta kandidātu debates, kurās vienmēr tiek jautāts par kandidātu iecerēto ārpolitiku attiecībā pret Irānu.
Šoreiz prezidenta amata kandidāts Bērnijs Sanders, kurš tagad ir saasinājis cīņu ar Hilariju Klintoni, debatēs paziņoja, ka ASV ir "agresīvi jāturpina normalizēt attiecības ar Irānu, pat ja tās attieksme daudzējādā ziņā ir tāda, kurai nevar piekrist".
Šos izteikumus ātri vien kritizēja diplomāti un amatpersonas, norādot, ka ASV ir nepieciešams tāds prezidents un armijas virspavēlnieks, kurš zina, kā aizstāvēt valsts intereses, nevis tāds, kurš nav kārtīgi pārdomājis šos svarīgos nacionālās drošības jautājums.
Kritika Sandersam gan izplatīta no konkurējošās Hilarijas Klintones kampaņas puses. Pati Klintone norādījusi, ka ASV ir jāturpina ļoti cieši vērot Irānu, lai gan kopumā viņa ir apmierināta ar šo rezultātu. Tas ir arī dabiski, jo Klintone agrāk bija aktīva šīs politikas virzītāja.
Citas reakcijas Amerikas Savienotajās Valstīs uz progresu attiecībās ar Irānu ir bijušas mazāk jūsmīgas. Notikums tiek dēvēts pat par izmisuma triumfu, ne diplomātiju.
Republikāņi kritizējuši Obamu dažādos partijas līmeņos. Viņi norāda, ka Obamam ir laiks saprast un kļūt nopietnam par to, kādus draudus Irāna rada ASV un ka tai nevar uzticēties.
Armijas virspavēlnieka prasmes šajā jautājumā pārbaudītas arī Republikāņu partijas prezidenta kandidātu debatēs un kampaņās. Tiek norādīts, ka Obamas administrācija būtu varējuši panākt labākus nosacījumus, kas būtu stingrāki pret Irānu, pat ja uz to būtu ilgāk jāgaida. Obama neesot meklējis labāko vienošanos, bet samierinājies ar mazumiņu.
Politikas vērotāji gan norāda, ka republikāņi tikpat intensīvi, ja ne vēl vairāk, kritizētu Obamu gadījumā, ja nebūtu panākta vienošanās izpilde un Irāna galu galā izveidotu kodolieročus.
Jau ziņots, ka starptautiskās sankcijas pret Irānu saistībā ar tās kodolprogrammu tika atceltas 16.janvāra vakarā. Irānas prezidents Hasans Rouhani šo sankciju atcelšanu raksturoja kā “jaunu nodaļu Irānas attiecībās ar pasauli”.
Sankcijas atceltas pēc tam, kad ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra paziņojusi, ka Irāna ir izpildījusi visas prasības, ieviešot dzīvē līgumu par savu kodolprogrammu. Lai arī vairums rietumvalstu ziņu par sankciju atcelšanu uzņēmušas atzinīgi, piekāpšanos Irānai joprojām asi kritizēja Izraēla, kā arī ASV Republikāņu partija.
Tāpat vēstīts, ka Irāna un sešas pasaules lielvaras pēc ilgām sarunām pērn jūlija vidū panāca vienošanos par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.
Rietumvalstu līderi šo vienošanos nosauca par nozīmīgu pavērsienu starptautiskajās attiecībās. Savukārt Izraēla jauno līgumu uzskata par vēsturisku kļūdu, kam var būt ļoti bēdīgas sekas.
