Igaunijas prezidentūra ES – spoža un veiksmīga

Jau pēc dažām nedēļām beigsies Igaunijas rotējošā prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē. Igaunija bija pēdējā no Baltijas valstīm, kam iekrita šis pienākums. Var teikt – viņiem bija iespēja mācīties no Lietuvas un Latvijas veiksmēm un neveiksmēm. Igauņu prezidentūru atzīst par ļoti veiksmīgu. Un viņiem jau atkal izdevās pārliecināt Eiropu par savu ilgtermiņa ambīciju – būt ziemeļvalstij digitālo tehnoloģiju avangardā.

Igauņiem pie savas prezidentūras ES Padomē nācās ķerties pusgadu ātrāk nekā plānots – pateicoties britu plānam izstāties no ES un tāpēc loģiskai vēlmei izvairīties no prezidentūras pienākumiem stumt, saskaņot un virzīt ES likumdošanas procesu starp dalībvalstīm.

Tagad, kad vairs atlikušas tikai pāris nedēļas līdz Igaunijas prezidentūras ES Padomē beigām, kopumā tā tiek uzskatīta par veiksmes stāstu, lai gan dekorāciju atklāšana ES Padomes telpās pašā sākumā nebija iedvesmojoša.

Šobrīd par igauņu dizaina klātbūtni ES Padomes telpās, kas pieejamas žurnālistiem, nekas daudz vairs neliecina, izņemot vienu plakātu. Taču ārzemju žurnālisti te slavē Igaunijas prezidentūru un no 10 ballēm Igaunijas prezidentūra saņem deviņas.

"Tas, ko es varu teikt – tā bija vislabāk organizētā prezidentūra, kurā esmu piedalījies. Un tas no manis ir spēcīgi teikts, jo parasti esmu prezidentūru kritiķis. Bet jāteic, ka viss notika gludi, viss bija diezgan labi – kā tam arī jābūt. Bija laba komunikāciju komanda, kas mūs nodrošināja ar lielu daudzumu derīgas infomācijas," teica IT ziņu aģentūras “RealNews” žurnālists Atanasios Atanasiu.

Horvātu "Večerni List" žurnālists Tomislavs Krasnecs atzīmē: "Ir zināmi limiti, ko prezidentūra var izdarīt. Tas, kas Igaunijas prezidentūrai neizdevās – jau pirmsākumos bija skaidrs, ka tas ir ārpus iespējamā, ko prezidējošā dalībvalsts var paveikt."

Pie igauņu neveiksmēm jānosauc Sīzifa cienīgie centieni reformēt Dublinas regulu – pārējās dalībvalstis tā arī nepiekrita igauņu mēģinājumam reorganizēt patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanas politiku Eiropā. Taču ar citiem likumdošanas priekšlikumiem gājis labāk.

Igaunijas veiksme slēpjas arī spējā sevi pasniegt kā veiksmīgus un ļoti skaidrā akcentu izvēlē – teju viss uzsvars likts uz "digitālo". Igauņu organizēto Digitālo samitu Tallinā slavē pat ļoti kritiski noskaņotie.

Igaunijas premjers atšķirībā no Laimdotas Straujumas Latvijas prezidentūras laikā labprāt un pat proaktīvi runāja ar ārzemju medijiem, lai varbūt ne vienmēr izdarot to tik gludi kā pieredzējušāki kolēģi.

Igaunijas jaunā prezidente daudz vairāk nekā tā laika Latvijas prezidents Andris Bērziņš iesaistījās ar prezidentūru saistītās aktivitātēs un valsts tēla veidošanā. "Es esmu digitālas sabiedrības prezidente, kas ir pilnībā kļuvusi digitāla un to izdarījusi ar savas valdības atbalstu," teica Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Mazām valstīm ES prezidentūra izmaksā dārgi, un tas ir arī nopietns pārbaudes laiks un treniņš ierēdņiem un ministriem, kuriem tad jāspēj tikt galā ne tikai ar savu jomu, bet arī virzīt savā specialitātē procesus visā Eiropā.

Un šis ir brīdis, kad mazas valsts ierēdņi un politiķi no klusiem malā stāvētājiem var kļūt par procesa virzītājiem. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti