Dienas notikumu apskats

Latvijas Ģimenes Ārstu asociācija nepiekrīt streika atlikšanai

Dienas notikumu apskats

Pirmā ģimenes ārstu streika diena pagājusi mierīgi, bez liela papildu pacientu pieplūduma

Igaunija uzsāk savu pirmo ES prezidentūru

Igaunija savā ES prezidentūrā uzsvaru liks uz inovācijām un nebaidīsies būt pati

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Jau sestdien, 1. jūlijā, Igaunija rotācijas kārtībā kļūs par Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošo valsti. Igaunija šos pienākumus pārņems no Maltas, un, kā ierasts, prezidentūra ilgs sešus mēnešus. Igaunijai, gluži kā savulaik Latvijai un Lietuvai, šī ir vēsturē pirmā prezidentūra. Jau piektdien, 30.jūnijā, Tallinā ieradies Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, lai tiktos ar Igaunijas valdību un izceltu vēsturisko brīdi.

„Līdzsvars” – šāds ir Igaunijas prezidentūras moto un arī logo, kas ietērpts divos, rimtos apļos virs meža ainavas. To Igaunijas prezidentūra sola ievērot nākamo sešu mēnešu laikā, gan risinot Eiropas aktuālākos jautājumus, gan ienesot savu redzējumu un uzsverot tematus, kas tai šķiet aktuālākie.

Tehno un smagais folkroks prezidentūras atklāšanas koncertā

Šajās dienās Tallinā ieradušies arī ES institūciju vadītāji, komisāri un ārvalstu žurnālisti, lai būtu klāt Igaunijai vēsturiskajā notikumā. Ceturtdien notika arī svinīgais atklāšanas koncerts, ko translēja nacionālajā televīzijā un vēlāk turpinājās svinības Tallinas Brīvības laukumā.

Zīmīgi, ka koncerts ļoti atšķīrās no visiem iepriekš pieredzētajiem prezidentūru koncertiem, jo Igaunija tajā nevairījās no enerģiskas mūzikas un gaismas spēlēm. Tajā uzstājās arī smagā folkroka grupa „Metsatol”, kas visai tieši arī norādīja, ka

igauņi nebūs ikdienišķi sadarbības partneri, ka viņai nebaidās būt citādi un tajā pašā laikā – īsti un paši.

Šis pirmais kultūras sniegums parasti raksturo valsti un tās spēju arī uz nopietnām un svinīgām lietām paraudzīties radoši, oriģināli, un igauņi to izdarīja.

Televīzijā bija arī premjerministra Jiri Ratasa, Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska un Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera uzrunas, kuras vēlāk cilvēki dzirdēja arī laukumā Tallinas centrā, kur notika prezidentūras sagaidīšanas svinības un koncerts. Uz to bija atnākuši vairāki tūkstoši cilvēku, ģimenes ar bērniem, daudziem rokās bija karodziņi, kuriem vienā pusē bija Igaunijas karoga krāsas, otrā – Eiropas Savienības (ES) karogs. Redzamās vietās pilsētā ir Igaunijas prezidentūras logo, kas ir divi vienkārši apļi, kas simbolizē līdzsvaru.

Pašiem iedzīvotājiem ir ļoti dažādi viedokļi par prezidentūru. Vieni sacīja, ka šī ir iespēja valstij parādīt sevi plašāk Eiropā, citi, ka tas ir notikums šauram lokam un ka lielākoties vienkāršie iedzīvotāji par to neinteresējas.

Bez gaisa pilīm, taču ar uzsvaru uz digitālo attīstību

Igaunija sola pievērsties visām aktuālākajām ES lietām, taču kā izskanēja no visiem runātājiem Tallinā un pat no prezidentes Kersti Kaljulaidas, galvenais būs digitālā dienas kārtība.

Par to tiešām nav pārsteigums, jo Igaunija, kas plašāk pazīstama kā tiešām digitāla valsts, centīsies koncentrēties uz savu lielāko talantu.

Ratass pat izteica savā ziņā radikālu domu, ka datu brīva plūsma varētu pievienoties pārējām četrām un kļūt par piekto Eiropas Savienības pamatbrīvību.

Igauņi norāda, ka šajā ziņā Eiropas Savienība joprojām ir ļoti konservatīva un noslēgta, un, ka attīstot digitālo jomu, uzņēmējiem būtu brīvāk un ērtāk veidot uzņēmumus citās valstīs, mazinātos birokrātiskais slogs, Igaunija arī mudina nebaidīties no digitālā paraksta un digitālajām balsošanas iespējām visa līmeņa nacionālajās vēlēšanās.

Kā norāda diplomāti, Igaunija iestāsies par to, lai ES lielāku uzmanību atvēl digitālajam tirgum, kurā ceļo dati un kas varētu notikt daudz veiksmīgāk un efektīvāk, turklāt visiem jautājumiem, kurus ES risina, var atrast digitālo dimensiju, piemēram, runājot par brīvās tirdzniecības līgumu ar citām zemēm, teiksim, Kanādu, arī tajos būs jārunā par brīvu datu plūsmu.

Igaunija tajā pašā laikā ir arī ļoti atklāta un vaļsirdīga par to, ka negrasās apsolīt gaisa pilis, bet izdarīt to, kas ir viņu spēkos, piemēram, jautājumos par imigrāciju un bēgļu uzņemšanu, un citos.

  Igaunijas premjerministrs solīja, ka bēgļu krīze, protams, paliks dienas kārtībā, jo tas ir jautājums visām dalībvalstīm, jo joprojām šī solidaritāte bēgļu sadalīšanā un uzņemšanā visā Eiropas Savienībā nedarbojas, un ir valstis, piemēram, Itālija un Grieķija, kuras arvien ir spiestas iznest lielāko slogu, un ir valstis, kuras šai cilvēku izmitināšanai un sadalei pretojas. Tas arvien ir ļoti akūts un aktuāls jautājums.

Igaunija arī plāno kultūras notikumus gan Tallinā, gan arī ārzemēs, tajā skaitā arī Parīzē un Briselē  - koncertus, izstādes, akcijas, lai izmantotu šo laiku un vairāk pastāstītu par sevi Eiropai un pasaulei. Lielākoties prezidentūras notiks Tallinas Kultūras centrā jeb Radošajā namā, kā viņi paši to sauc. Tas ir agrākais rūpniecības centrs, mazliet ārpus Tallinas centra, un šī industriālā ēka ir ļoti moderni pārbūvēta un pielāgota plašākiem notikumiem. Tur notika arī atklāšanas koncerts.

Gatavošanās prezidentūrai ugunsgrēka režīmā

Igaunija ES prezidentūru pārņem pusgadu ātrāk nekā plānots, jo „Brexit” referenduma iznākuma dēļ no šiem pienākumiem atteicās Lielbritānija.

Igaunijai tas bija ārkārtīgi liels pārbaudījums, jo bija jārīkojas ātri. Tallina prezidentūrai bija sākusi gatavoties jau laikus, sarunājot, piemēram, izstādi Parīzes slavenajā Orsē muzejā. Kā sacīja Kaljulaida, ja var pārcelt dienas kārtības plānus, Orsē muzeja grafiku pārbīdīt nav iespējams, un tādēļ igauņu mākslas izstāde šajā slavenajā vietā būs pusgadu vēlāk, kad prezidentūra būs noslēgusies.

Līdzīgi arī ar tramvaja līniju, ko bija paredzēts izbūvēt no lidostas līdz centram. To nepagūs. Taču igauņi lieki par to nebēdājas, jo šos visus projektus un notikumus atklās nākamgad, kad

Igaunija tāpat kā Latvija svinēs valsts 100 gadu jubileju, tādēļ gatavošanās Igaunijas prezidentūrai gāja roku rokā ar šo lielo notikumu.

Igaunija tērēs aptuveni 74 miljonus eiro, kas ir tuvu tam, ko bija plānojusi Latvija, galu galā iztērējot krietni mazāku summu. Taču, kā saka Igaunijas diplomāti, tā nebūs zemē nomesta nauda, jo vislielākie ieguldījumi ir cilvēkos, kuri būs ieguvuši lielu pieredzi.

Igaunija, kā noprotams, arī gatavojas arī dažādām iespējamām iekšējām krīzēm, ko varētu nest ārējs spiediens. Piemēram, kiberuzbrukumiem. Igaunijas prezidentūras laikā notiks arī Krievijas militārās mācības „Zapad 2017”, kas būs tuvu Baltijas valstu robežām. Tas tieši neattiecas uz ES lietām, un ir vairāk NATO jautājums, un tomēr šīs lietas ir saistītas, jo gan Igaunijas dalība ES, gan NATO nav Krievijas interesēs un to Maskava nekad nav slēpusi, un tā kā šis būs laiks, kad Igaunijai būs liela atbildība starptautiskā organizācijā – ES, tad arī Tallina rēķinās ar papildus uzmanību un spiedienu no kaimiņa puses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti