Teika vēsta, ka sensenos laikos Dievs dalījis cilvēkiem zemi, kur dzīvot. Taču gruzīni aizkavējušies pie dzīru galda un atnākuši par vēlu. Gruzīni atbildējuši, ka būtu nākuši ātrāk, taču aizkavējušies, dzerdami uz Dieva veselību, un uzaicinājuši arī viņu dzīrēs. Dievam dzīrēs tā paticis, ka viņš nolēmis atdot gruzīniem zemi, ko bija pataupījis pats sev.
Patiesi – Gruzija ir dievišķi skaista zeme un tur šoreiz bija arī rekordliela Latvijas politiķu un uzņēmēju delegācija.
Tbilisi viesus sagaida visā savā kontrastu bagātībā. Senas mājas, nabadzīgi pagalmi mijas ar modernām ēkām un tiltiem, pasaulē zināmu zīmolu apģērbu veikali, kafejnīcas sadzīvo ar mazām tirgotavām, kur pārdevēji durvīs aicina pircējus ienākt un nopirkt tradicionālos gruzīnu "snikerus" čurčhelas.
Gruzīnu mīlestība pret Latviju ir neizmērojama," stāsta Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele.
Gruzijā jau 20 gadus darbojas latviešu biedrība, tai ir arī sava latviešu valodas skoliņa.
"Bija gadi, kad visi kontakti ar Latviju bija zuduši. Mēs tagad esam viens otru atraduši," priecājas Gruzijas latviete Regīna Jakobidze.
"Mēs mācāmies par Latviju, dziedam, mācāmies dzejoļus," skaidro Gruzijas latviete Medeja Skrulle.
Latviešu biedrība veic arī zinātniski pētniecisko darbu par latviešu saknēm Gruzijā. Vizītes ietvaros Batumi Jūras akadēmijā tika atklāta piemiņas plāksne pirmajam latviešu jūras spēku admirālim Teodoram Spādem.
Gruzijā ir ārkārtīgi bagāta un daudzveidīga augu valsts. Pie katras mājas ir mandarīnu birzīte.
Kamēr Latvijas tirgū vēl nav saldo mandarīnu, starp abu valstu tirdzniecības un rūpniecības kamerām vizītes ietvaros tika noslēgts sadarbības līgums, kas paredz sniegt palīdzību potenciālajiem uzņēmējiem.
"Abas zemes atrodas tālu viena no otras, taču mēs varam dot arī savas zināšanas, kurām nav robežu," sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Andris Vanags.
Viens no Gruzijas veiksmes stāstiem ir govju ferma 10 minūšu attālumā no Tbilisi.
Tajā kopā saimnieko latvieši un gruzīni.
"Viņi pa daļai dzīvo Padomju Savienībā. Nāk uz darbu desmitos," stāsta fermas pārvaldnieks Jānis Bērtulsons.
Fermas pārvaldnieks ik pa laikam uz Latviju ved gruzīnus mācīt darba tikumu. Aizvadītais gads fermā bijis ļoti veiksmīgs, tādēļ drīzumā tiks atjaunots ganāmpulks. Piens lielveikalos maksā pusotru eiro litrā.
"Gruzīni priecājas par rītdienu un pie darba neraujas. Varbūt arī mums tā vajadzētu pamācīties," nacionālās atšķirības vērtē lopkopis Bērtulsons.
Draudzība un viesmīlība ir gruzīnu galvenās rakstura īpašības.
„Šis viesis mums ir Dieva sūtīts,” saka ikvienā gruzīnu mājā, ieraugot uz sliekšņa ciemiņu. Novembra izskaņā to visā pilnībā varēja izbaudīt arī latvieši.
