Labrīt

Vestards Šimkus: Klusumā ar sevi cilvēks sastop pats sevi

Labrīt

Anestezioloģe Gunta Ramane: Klusums var būt sprādzienbīstams

Grieķijā satraukums par turku militāro spēku regulārajiem robežpārkāpumiem

Grieķijā satraukums par turku militāro spēku regulārajiem robežpārkāpumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Turcijas bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi gandrīz ik dienu nesaskaņoti šķērso Grieķijas robežas.

Kā liecina Grieķijas Nacionālās aizsardzības ģenerālštāba publicētā informācija, jau gadu gadiem turku pilotu vadītās militāras lidmašīnas, ignorējot brīdinājumus, veic lidojumus pāri Grieķijas salām, savukārt Turcijas jūras spēku un krasta apsardzes kuģi tikpat pretlikumīgi šķērso jūras robežu. 

Turklāt, tuvojoties izšķirošajam referendumam Turcijā par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, provokācijas pret Grieķiju vēršas plašumā.

Nelūgtos viesus patriec no Egejas debesīm

Grieķijas bruņotie spēki pēdējo mēnešu laikā ir paaugstinātā gatavībā, kam par iemeslu pieaugošais incidentu skaits no Turcijas puses. Turku iznīcinātāji – pa vienam vai formējumos – darbadienās un svētkos regulāri bez saskaņošanas šķērso valsts robežu jeb tā saucamo Atēnu lidojumu informācijas rajonu. Tiek iesaistīti dažāda tipa lidaparāti, kas var būt ar un bez bruņojuma.

Nelikumīgo lidojumu skaits var pārsniegt pat vairākus desmitus vienā dienā. Īpašu Grieķijas uztraukumu izsauc šādi kaimiņvalsts pārlidojumi virs grieķu salām. Visbiežāk runa ir par salām, ko Ankara vēlas saukt par savējām. Pērn šādu incidentu skaits sasniedzis 57 reizes. Šogad triju mēnešu laikā – 19 reizes.

Grieķijas avīzes “Preses brīvība” aizsardzības jautājumu un ārlietu žurnālists Leonidas Blaveris stāsta par neseno gadījumu ar īpašu provokācijas piesitienu:

"Viens no nesenajiem turku provokācijas piemēriem ir šāds: apmēram pirms 15 dienām notika pārlidojums virs mazas salas ar nosaukumu Panaja, kas atrodas starp Hioss salu un Turcijas krastiem. Lidoja vien 300 metru augstumā virs zemes. Šajā salā ir izvietota grieķu priekšpostenis ar karavīriem. Var iedomāties, kas notiktu, ja nu gadījumā karavīri izšautu uz Turcijas lidmašīnu, kas lidoja tik zemu."

Katru reizi Grieķijas bruņoto spēku kaujas lidmašīnas ceļas gaisā, lai patriektu nelūgtos viesus no Egejas debesīm.

Savukārt valstij jāsedz papildu tēriņi, jo gada griezumā šādu gaisa robežas pārkāpumu skaits pārsniedz vienu tūkstoti.

Notiekošo skaidro ar referendumu Turcijā

Kritiska situācija ir arī uz jūras. Pērn Turcijas kara flotes kuģi bez atļaujas iepeldējuši Grieķijas teritoriālajos ūdeņos 414 reižu.

Kā liecina grieķu bruņoto spēku apkopotā statistika, šis ir bijis rekordliels skaits pēdējo astoņu gadu laikā.

Līdz šim nopietnākais incidents noticis pirms diviem mēnešiem, kad Turcijas jūras spēku kuģis nesaskaņotās mācībās pietuvojās grieķu salai Farmakonisi un atklājis uguni. Kā stāsta Grieķijas Starptautisko attiecību institūta direktors Harris Papsotiriu, Turcijas karavīru darbība ir tieši saistīta ar svētdienas referendumu par prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

"Lai uzvarētu referendumā, Turcijas prezidentam [Redžepam Tajipam] Erdoganam nepieciešami vecie nacionālisti, ko agrāk sauca par pelēkajiem vilkiem.

Tāpēc viņš mākslīgi rada iespaidu, ka ir saspīlējums ar Grieķiju, lai mainītu nacionālistu viedokli šajos jautājumos un iegūtu viņu atbalstu 16. aprīlī. Tā ir novirzīšanas taktika – tiek izmantota ārpolitika, lai gūtu iekšpolitiskus labumus. Vai tā ir taisnība, vai Turcija tiešām vēlas aktivizēt agresīvāku politiku Grieķijas virzienā, to mēs redzēsim pēc referenduma," teica institūta direktors.

Grieķi necer uz NATO iesaisti

Lai arī kopumā situācija abu valstu starpā ir relatīvi mierīga, Latvijas Radio aptaujātie eksperti vērš uzmanību, ka runa ir par bruņotajiem spēkiem. Tātad ik reizi, kad abu valstu kareivji sastopas konfliktsituācijā, teorētiski kuru katru mirkli var notikt nenovēršamais.

Pagaidām cerību uz Ziemeļatlantijas bloka iejaukšanos esošā strīda risināšanā nav.

"Grieķija un Turcija ir NATO dalībvalstis kopš 1952.gada. Kad Turcija uzbruka Kiprai, NATO neiejaucās, un šāda politika tiek piekopta līdz pat šodienai. Pēdējos 10 gadus Ziemeļatlantijas alianse ikdienu saņem precīzu informāciju par to, kas notiek Egejas reģionā vienlaicīgi ar Grieķijas aizsardzības ministru.

Tomēr izvēlas neiejaukties abu valstu starpā, pildot Poncija Pilāta lomu," sprieda žurnālists Leonidas Blaveris.

Līdz ar to Grieķijas bruņotajiem spēkiem atliek paļauties tikai un vienīgi uz sevi. Un tas nozīmē, ka pareizticīgo Lieldienu svētkos, kas sakrīt ar referenduma laiku Turcijā, grieķu karavīri būs kaujas gatavībā tāpat kā vienmēr.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti