Grieķijā Lieldienas aizēno ekonomiskas grūtības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Grieķijā svētdien plaši svin Lieldienas. Tradicionāli lielākos kristiešu svētkus grieķu tautai šogad aizēnojušas smagas pārrunas ar aizdevējiem par pieprasītajām reformām. Kārtējie taupības pasākumi jāsaskaņo pirms 9.maija plānotās ārkārtas eiro zonas finanšu ministru tikšanās Briselē. 

Grieķiem vienošanās ar aizdevējiem nesīs kārtējo nodokļu paaugstināšanu, kā arī pensiju samazināšanu.  

Atēnu centrālais tirgus Lieldienu priekšvakarā parasti ir pircēju pilns. Arī šogad grieķi steiguši laikus iepirkties, lai gada galvenos pareizticīgos svētkus sagaidītu pie svinīgā galda ģimenes un draugu lokā. Tomēr šobrīd pirkumi kļūst aizvien pieticīgāki – priekšroka tiek dota lētākiem produktiem mazākā daudzumā.

“Viss ir tik slikti, cik vien iespējams. Kā var izdzīvot divi cilvēki ar vienu pabalstu?” jautāts par to, cik  bagāts būs viņu šī gada mielasts, atbild kāds no tirgus apmeklētājiem.

“Tagad ejam nopirkt kaut ko pašu minimālo svētku galdam. Uztaisīsim tradicionālu zupu, kādu kazlēnu, nokrāsosim olas. Labi, ka esam divi cilvēki - trijiem naudas nepietiktu,” viņš atklāj.

“Es pamanīju, ka šogad tirgū daudz mazāk pircēju. Man pietiks naudas, lai uzklātu svētku galdu, bet es redzu, ka daudzi nemaz nenāk iepirkties. Esam visi kļuvuši nabadzīgāki,” saka cita tirgus apmeklētāja.

Lieldienu galvenais cienasts un tradicionālais ēdiens Grieķijā ārpus Lieldienu olām ir vesels jērs vai kazlēns, ko cep uz iesma. Taču šogad šī gaļa kļuvusi par pusotru diviem procentiem dārgāka, līdz ar to daudzi izvēlas pirkt nevis veselu, bet kādu daļu no jēra vai kazlēna. Ķēdes reakcija – tirgotāji negūst cerēto peļņu un kļūst aizvien grūtāk samaksāt algas darbiniekiem. To Latvijas Radio atzīst miesnieks centrāltirgū vārdā Tasoss.

“Viss ir drausmīgi. Sliktāk, nekā jebkurā no iepriekšējiem gadiem,” viņš saka. Kāpēc tā ir, viņš nezina, “valsts vadītāji zina – zagļi”. 

“Cilvēkiem nav naudas, lai nāktu iepirkties. Tie, kas nāk, pērk aizvien mazāk. Tas, kas pircis veselu jēru, tagad ņem pusi. Kas ņēmis pusi, tagad – ceturtdaļu. Naudas nav!” saka Tasoss.

Pieaug arī to cilvēku skaits, kas vispār atsakās no jēra cepšanas tradīcijas un  iegādājas putnu gaļu. Cāļa gaļa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kļuvusi par 21% dārgāka.

Grieķu Tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācijas pētnieciskais institūts veicis cenu izpēti un secinājis, ka Lieldienu mielasts grieķu ģimenei, kas sastāv no sešiem locekļiem, gada laikā kļuvis dārgāks un izmaksā 105,28 eiro.

Dārgāki kļuvuši gaļas un tradicionālie gavēņa produkti. Par 8% sadārdzinājušies pārtikas produkti lielveikalos. Tas skaidrojams ar pievienotā vērtības nodokļa celšanu pērn jūlijā par 10 procentiem (no 13% līdz 23%). Institūta pētnieks, ekonomists Niks Georgokosts sarunā ar Latvijas Radio saka, ka taupībā pavadīti gadi negatīvi ietekmējuši tirgu.

“Patērētāju pieprasījums ar katru gadu samazinās, kārtējo kritumu mēs redzam arī šogad. Noteikti savu lomu spēlē jau esošie taupības pasākumi, kā arī jauni pasākumi, kas šobrīd vēl tikai tiek apspriesti ar aizdevējiem,” saka Georgokosts.

“Tas viss ietekmē patērētāju psiholoģisko stāvokli. Turklāt mēs sagaidām, ka cenas atkal augs gada otrajā pusē, ja parlaments pieņems pievienotā vērtības nodokļa palielināšanos par vienu procentu līdz 24%,” viņš piebilst.

Lieldienas nesušas Grieķijai dažu dienu atelpas brīdi pārrunās ar aizdevējiem par kārtējo glābšanas pasākumu kopumu. Vienoties pirms Lieldienām, kā bija plānots, grieķu valdībai nav izdevies.

Problēmas rada aizdevēju prasība sagatavot papildu taupības pasākumus divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, ko īstenos, ja valsts budžets neuzrādīs plānoto uzlabojumu. Arī panāktās vienošanās par pensiju apcirpšanu un kārtējo ienākumu nodokļu paaugstināšanu jau radušas spriedzi grieķu sabiedrībā. Vairākas arodbiedrības paziņojušas par streiku drīz pēc Lieldienām, kolīdz plānotie budžeta lāpīšanas mēri tiks iesniegti parlamentā.

Valstij grūtajos laikos aizvien lielāks Grieķijas pareizticīgo skaits meklē mierinājumu baznīcā. To ir novērojusi Marija, kalpotāja vienā no Atēnu baznīcām. Lieldienās svētku dievkalpojumus apmeklē gandrīz visi.

“Grieķiem Lieldienas vienmēr pavadītas dievbijībā. Tie ir ļoti lieli svētki, jo simbolizē Kunga krustā sišanu un augšāmcelšanos, un pārnestā nozīmē varam teikt, ka simbolizē arī grieķu tautas ciešanas ar gaidāmo atkopšanos. Mēs ticam, ka nāks labākas dienas,” saka Marija.

Pagaidām gan izskatās, ka līdz Grieķijas ekonomiskai atlabšanai vēl tāls ceļš ejams. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti