Grieķijas pusaudzei Marijai (vārds mainīts) bija 14 gadi, kad viņa kļuva par seksuālās vardarbības upuri no sava radinieka puses. Vecākiem, kuri dažādu problēmu dēļ nespēja pienācīgi izpildīt savu lomu, meitene kaunējās un baidījās kaut ko teikt. Palīgā nāca skolotāja, kura piezvanīja uz uzticības tālruni un ziņoja par noziegumu. Ar prokurora rīkojumu meitene tika izņemta no bīstamās ģimenes vides un tagad dzīvo nevalstiskās organizācijas “Bērna smaids” mājā. Šāds iznākums diemžēl ir drīzāk izņēmums. Atklātībā nonāk tikai retais no bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem Grieķijā.
Organizācija “Bērna smaids” šī gada pirmajos desmit mēnešos saņēma gandrīz pusotru tūkstoti (1459) sūdzību par vardarbību pret bērnu, taču tikai septiņos gadījumos runa bija par seksuālo vardarbību. Pārējie seksuālās vardarbības gadījumi paliek noklusēti.
''Šie noziegumi netiek reģistrēti. Par tiem mēs uzzinām tikai galējās situācijās. Piemēram, kādai meitenei kopš maza vecuma viņas vecāki likuši nodarboties ar prostitūciju. Un, kad viņai bija 14 gadi, kāds no tiem, kas viņu seksuāli izmantoja, sāka turēt meiteni ieslodzījumā. Viņa dzemdēja bērnu. Un, tā kā viņai sākās lielas problēmas ar veselību, tad arī atklājās, kas ar viņu noticis. Vīrietim bija ap 40-50 gadiem. Mums likās pašsaprotami, ka lieta nonāks līdz tiesai. Taču pret šo cilvēku neviens pat necēla sūdzības. Kāpēc? Tas ir liels jautājums. Lai gan meitene tagad dzīvo mūsu organizācijas mājā, viņa vēl aizvien ir atkarīga no šī vīrieša, kurš neļauj viņai dzīvot mierīgi,'' stāsta organizācijas “Bērna smaids” prezidents Kostas Jannopuls.
Tāpat kā citur pasaulē, arī šeit pamatā seksuālās vardarbības veicējs ir ciešā saskarsmē ar bērnu – visbiežāk tas ir ģimenes loceklis, pedagogs vai treneris. Līdz ar to ziņot par seksuālo izmantošanu bērni baidās un kaunas. Par patiesajiem problēmas apmēriem Grieķijā var tikai minēt, jo ticamu datu nav. Pēc ekspertu vārdiem, tie gadījumi, kas kļūst zināmi atbildīgajiem dienestiem, ir tikai aisberga virsotne.
Pirms trim gadiem Grieķijas Bērna veselības institūts veicis zinātnisko pētījumu. Saskaņā ar to, divi no desmit bērniem atklājuši, ka cietuši no seksuālās vardarbības. Tomēr ziņot uzdrīkstas retais. Tostarp tāpēc, ka nejūtas pasargāti no noziedznieka tālākās rīcības.
Tieši tāpēc Grieķijā uzsāktās kampaņas sauklis ir “Paliek noslēpums”, kuras mērķis ir uzlabot bērnu aizsardzību. Bērnu psihiatrs Giorgos Nikolaids atzīst – cīņā ar seksuālo vardarbību pret bērniem Grieķijā nudien ir daudz “caurumu”:
''Kādreiz mums jāpārstāj šajā valstī likt bērnam - seksuālās vardarbības upurim – stāstīt par savu tik traumatisko pieredzi izmeklētājiem un citām atbildīgajām instancēm vidēji 15 reizes. Mums ir jārada atbilstoša atmosfēra, lai bērns var mums uzticēties, savlaicīgi atklāt savu pieredzi un saņemt palīdzību. Turklāt Grieķijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, vispār nepastāv saskaņota sistēma seksuālās izglītības iegūšanai skolās, un tam ir dramatiskas sekas.''
Lai apkarotu bērnu seksuālo izmantošanu, seksuālo vardarbību un bērnu pornogrāfiju, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome vēl pirms sešiem gadiem pieņēma direktīvu, kas savukārt dalībvalstīm bija jāintegrē savos tiesību aktos. To darīja arī Latvija. Tomēr dažas valstis aizkavējās un ziņojumus par likumu grozīšanu Eiropas Komisijai iesniedza ar novēlošanos. Tostarp Grieķija. To sarunā ar Latvijas Radio atgādināja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Grieķijā preses sekretāre Kristina Karaitidi:
''Grieķijas likumos šī direktīva tika ieviesta 2016.gada beigās. Līdz ar to mēs vēl aizvien esam novērtēšanas posmā. Taču neatkarīgi no direktīvas Eiropas Savienība piedalās daudzās kampaņās un projektos visā Eiropā, jo mēs uzskatām, ka bērnu tiesību aizsardzība ir ļoti svarīga. Līdz ar to mēs nevarējām palikt malā arī šoreiz un esam priecīgi uzņemt organizāciju “Bērna smaids” mūsu telpās šīs kampaņas sākuma pasākumā.''
Kampaņa ilgs līdz 11. decembrim. Tās laikā vairākās Grieķijas pilsētās notiks diskusijas ar visām iesaistītajām iestādēm un tiks izstrādāti priekšlikumi problēmas risināšanai. Gala secinājumus iesniegs Grieķijas prezidentam Prokopim Pavlopulam.
