Grībauskaite, raugoties uz Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu piemēru, kurās imigrācijas politika ir prioritāte, sacīja, ka jau šobrīd visas mūsdienu valdības apzinās, ka nevar rēķināties tikai ar konstantu cilvēku skaitu.
"Mums jādomā par jaunu imigrācijas politiku, kā tas notiek visur pasaulē. Bez tās mēs zaudēsim konkurētspēju, nevarēsim apmierināt visu darbaspēka pieprasījumu mūsu valstīs un būsim spiesti pārskatīt imigrācijas politiku,” teica Grībauskaite.
Lietuvas valsts prezidente apliecināja, ka pirmie desmit gadi Eiropas Savienībā bijuši grūti, aptuveni ceturtā daļa Lietuvas iedzīvotāju pameta valsti, taču šobrīd emigrācijas tendences Lietuvā nedaudz mainās. Pērn atgriezās vairāk nekā 50% no tiem, kas aizbrauca.
Prezidente lēsa, ka Lietuvas dzīves standarts šobrīd veido aptuveni 73%-75% no Eiropas vidējā līmeņa. Turklāt tas pieaug, jo sevišķi pateicoties tam, ka valstī atgriežas izglītoti cilvēki, kas studējuši Rietumos. .
"Tas ir globāls jautājums, ka cilvēki pārvietojas, vēlas izglītoties, aizbrauc tur, kur ir labāki apstākļi, bet beigās mums būs atgriešanās plūsma. Protams, viss neatjaunosies, taču tam ir dabiski iemesli, mēs nevaram diktēt vai paturēt cilvēkus valstī ar varu,” sacīja Grībauskaite.
Kaut gan Grībauskaite atzina, ka Lietuva imigrācijas politikas ietvaros ir gatava uzņemt imigrantus no trešajām valstīm vai kaimiņvalstu speciālistus, politiķe norādīja, ka jautājumā par bēgļu kvotu ieviešanu Vidusjūras krīzes risināšanai svarīgi ir saprast, ka Baltijas valstis jau saskaras ar lielu imigrācijas plūsmu no Austrumiem – no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas; no Afganistānas un Sīrijas, galvenokārt caur Krievijas teritoriju. Šī iemesla dēļ bēgļu uzņemšana iespējama tikai pēc brīvprātības principa, nevis spiediena rezultātā, kas tikai radītu valsts iekšējas problēmas.
"Tā ir mūsu pozīcija – mēs neizturamies pret problēmu nevērīgi, bet gan sakām, ka tā ir sarežģītāka, sensitīvāka situācija, un mēs jau piedzīvojam imigrācijas spiedienu no mūsu austrumu kaimiņvalstīm,” sacīja Grībauskaite.
Ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) rosinājusi divos gados uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kas var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus. Lietuvai būtu jāuzņem aptuveni 207 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši.
Vairākas valstis jau iebildušas pret šādu kvotu ieviešanu, tostarp Igaunija, Ungārija un Slovākija. Arī Latvija neatbalsta obligātu bēgļu kvotu, uzskatot, ka valstīm viņi jāuzņem pēc brīvprātības principa savu iespēju robežās. Pret jebkuru bēgļu uzņemšanu iebilst Nacionālā apvienība, un koalīcija to ir atbalstījusi.
