Par savām sajūtām un secinājumiem pēc gada ar Latvijas Radio dalījās vairākas Nīderlandes amatpersonas un sabiedrības pārstāvji.
„Līdz savai pēdējai stundai es nespēšu saprast, kādēļ tik ilgi glābēju komandām netika ļauts darīt viņu grūto darbu un kādēļ cilvēku mirstīgās atliekas izmanto politiskā spēlē,” Latvijas Radio atzina bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans.
„Cilvēki stāstīja, ka ir dzirdējuši sprādzienu debesīs un kaut kādus gabalus krītam no gaisa, viņi nesaprata, kas notiek, un tad, kad kaut kas bija nokritis dārzā, baidījās iet skatīties, jo domāja, ka tā varbūt ir bumba, kas sprāgs. Beidzot saņēmuši dūšu un aizgājuši un apskatījušies, viņi ieraudzīja mirušus cilvēkus no Nīderlandes,” atceras NOS radio žurnālists Gerts-Jans Dennekamps.
Inas Strazdiņas reportāžu no Nīderlandes gadu pēc traģēdijas klausieties piektdien programmā Labrīt"" un raidījumā Krustpunktā"".
Jau ziņots, 17. jūlijā apritēs gads, kopš Ukrainas austrumos avarēja Malaizijas aviolīniju pasažieru lidmašīna "Boeing 777" un bojā gāja gandrīz 300 cilvēku. Sākotnējā ziņojumā tika konstatēts, ka lidmašīnai trāpījuši „daudzi augstas enerģijas objekti”. Rietumvalstis un Ukraina uzskata, ka lidmašīnu notrieca prokremliskie separātisti, sakot, ka viņi varētu būt izmantojuši Krievijas piegādātu zeme-gaiss tipa BUK raķeti. Maskava apsūdzības noliedz, uzstājot, ka incidentā vainojami ukraiņu gaisa spēki.
