Kas ir G20?
G20 ir pasaules ekonomiski attīstītāko valstu tikšanās formāts, kas tiek rīkots ik gadu.
Samitā piedalās Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Indija, Indonēzija, Itālija, Japāna, Meksika, Krievija, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Turcija, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā Banka.
G20 radās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās Āzijas finanšu krīzes ietekmē, kas attīstītāko valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji samērā bieži tikās, tā arī tika likts pamats šādam sarunu formātam, kurā apsprieda jautājumus par starptautiskās finanšu un ekonomikas stabilitātes veicināšanu. Taču tas nebija regulārs, plānots ikgadējs pasākums – tās bija kā ārkārtas sanāksmes.
Pienākot nākamajai krīzei 2008.gadā situācija mainījās. Auga G20 līmenis un sarunu regularitāte. Tagad uz sanāksmēm ieradās valstu un valdību vadītāji, kā arī centrālo banku vadītāji, un tās notiek katru gadu.
Kopumā G20 ekonomikas veido 85% pasaules IKP un 80% pasaules tirdzniecības, kā arī pārstāv divas trešdaļas planētas iedzīvotāju.
Vairāki politikas vērotāji identificējuši galveno jautājumu šajā G20 samitā – noskaidrot, vai ASV joprojām vēlas būt pēckara starptautiskās kārtības līderis vai vairs ne. Lielākā daļa valstu – izņemot Ķīnu un Krieviju, cer, ka atbilde būs jā.
G 20 sanāksme Hamburgā ir spriedzes pilna gan pašā ēkā, gan ārpusē, kur ielās nerimst protesta akcijas. Tūkstošiem demonstrantu protestē pret lielāko valstu pārākumu par mazajām, kapitālismu, kā arī pret klimata izmaiņām, kuras joprojām neatzīst ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija.
Mediji ziņo par vairākiem desmitiem ievainotu policistu, kuri nonākuši sadursmē ar protestētājiem.
Nemieru dēļ ASV pirmā lēdija Melānija Trampa piektdien bijusi spiesta palikt viesnīcā un nav varējusi apmeklēt Hamburgā plānotos pasākumus. Policija drošības apsvērumu dēļ nav atļāvusi viņai atstāt viesnīcu.
Atklājot sanāksmi, Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka G20 līderiem jāspēj atrast kompromisu sarežģītos jautājumos, taču neatkāpjoties no saviem principiem, un ka pasaule patlaban saskaras ar virkni izaicinājumu.
Vieni no būtiskākajiem dienas kārtības jautājumiem ir tirdzniecība un klimata izmaiņas.
Angela Merkele aicināja visus, ieskaitot arī Donaldu Trampu, meklēt kompromisus.
“Mēs visi zinām lielos globālos izaicinājumus, un mēs zinām, ka laika vairs nav daudz, tāpēc bieži vien risinājumus varam rast tikai tad, ja esam gatavi kompromisiem, kad mēs pietuvojamies viens otram. Bet arī tad, ja – un to es gribu skaidri definēt – arī no pārāk daudz kā neatsakoties, jo ir, protams, arī atšķirības,” sacīja Merkele.
Tieši klimata izmaiņas ir viens no tiem jautājumiem, kas joprojām būtiski šķeļ ASV un daudzu Eiropas valstu uzskatus, tā kā ASV prezidents Donalds Tramps izšķīrās izstāties no Parīzes vienošanās par valstu uzdevumiem klimata izmaiņu apturēšanā.
Taču blakus kopīgi apspriežamajiem tematiem pasaules uzmanība ir pievērsta līderu divpusējām sarunām, īpaši tām, kādu iespaidu uz nākotnes attiecībām atstās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās.
Abiem līderiem tā ir pirmā tikšanās, un īsi pirms vizītes Vācijā Donalds Tramps, esot Varšavā, atzina, ka Krievija, iespējams, iejaukusies pagājušā gada ASV prezidenta vēlēšanās. Tiesa, viņš vienlaikus norādīja, ka to varētu būt darījušas arī citas valstis.
Krievijai un ASV patlaban ir atšķirīgi viedokļi par daudziem procesiem pasaulē, arī par notikumiem Sīrijā, tā kā Krievija atbalsta prezidenta Bašara al Asada palikšanu pie varas, bet ASV to neatzīst.
G20 līderu tikšanās laikā piektdien dienas kārtībā ir trīs galvenie temati – cīņa ar terorismu, sarunas par starptautisko tirdzniecību un par klimata pārmaiņām. G20 sanāksme turpināsies arī sestdien.
Taču daži politikas vērotāji identificējuši pavisam citu galveno jautājumu šajā G20 samitā. Proti, vai ASV vēlas palikt globālais līderis? "Nē! ASV - tās valdība zaudē “mīksto” varu, paziņojot pārējai pasaulei - “Amerika vispirms, mūsu valsts vispirms”. Tā ir ļoti slikta stratēģija pasaulē, kurā ir globāla savstarpēja atkarība. Šādā pasaulē jāmeklē kopīgi risinājumi," strikts ir Vācijas attīstības institūta direktors Dirks Mesners.
Viņš norāda, ka pasaulē varas balanss mainās. "Acīmredzami. Ja es būtu Ķīnas prezidents, es būtu ļoti priecīgs par to, kas tagad notiek. Ķīna kā globālais spēlētājs iegūst šajā situācijā. Savukārt Eiropas Savienībai šis ir milzīgs izaicinājums – jo Rietumu alianse tiek apdraudēta. Tagad Eiropai jācīnās par Rietumu, par demokrātiskām vērtībām pasaulē," turpina Mesners.
Toties Pasaules ekonomikas Ķīles institūta prezidents Deniss Snovers norāda, ka G20 sanāksmē var būt sasniegts liels progress. "Tas, kas nosaka vai tas būs izdevies – nav tas, uz ko fokusējas ziņu mediji. Proti, kā svarīgākie, bet grūtākie līderi viens ar otru saprotas. Ir iespējams sasniegt lielu progresu arī panākot saprašanos ministru līmenī – un tur, manuprāt, tiks panākt liels progress un uz to mums arī vajadzētu fokusēties," bilst Snovers.
G20 sanāksme apvieno pasaules 19 lielākās ekonomikas un Eiropas Savienību, kas kopā saražo 85% no pasaules kopprodukta un kur dzīvo divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju.
