Zināms, ka Makrona vadītā “Republika - uz priekšu!" un tās partnere Demokrātiskā kustība ieguvusi 32,3% balsu. Otrajā vietā ierindojas konservatīvā Republikāņu partija ar 21,5% atbalstu, bet Nacionālā fronte – ar 13,2%, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Cīņa par Francijas parlamenta deputātu vietām notiek vienmandāta apgabalos, tāpēc pagaidām nav iespējams noteikt ievēlēto katras partijas pārstāvju skaitu. Tomēr eksperti prognozē, ka vēlēšanu otrajā kārtā 18.jūnijā Makrons ar sabiedrotajiem iegūs vairāk nekā 445 deputātu vietas no 577.
Absolūtais balsu vairākums parlamentā jaunievēlētajam prezidentam ļaus īstenot priekšvēlēšanu solījumus, tostarp veicināt valsts ekonomisko attīstību.
Daudzi no Makrona partijas deputātiem ir jauni un bez politiskas pagātnes. Viena daļa iedzīvotāju ir priecīga, ka Makrons varētu iegūt tādu vairākumu parlamentā, tomēr eksperti uzskata, ka tas, iespējams, nemaz nav tik labi, jo trūkst balansa un parlaments varētu kļūt "monopolizēts".
Tikmēr Marinas Lepēnas Nacionālajai frontei visdrīzāk dabūs tikai dažas vietas parlamentā – mazāk, nekā tika cerēts. Ja Lepēnu neievēl, tad ar to viņas politiskā karjera beigsies, jo jau piedzīvotā neveiksme prezidenta vēlēšanās deva smagu triecienu Lepēnai un Nacionālajai frontei, LTV raidījumā “Rīta panorāma” norāda LTV korespondente Ilze Nagla.
“Spēcīga mobilizācija mums ļaus uzvarēt vairākos apgabalos, un šīs uzvaras ir vitāli svarīgas. Ir jābalso faktiski par reāliem opozīcijas parlamentāriešiem Nacionālajā asamblejā, jo Emanuels Makrons mums gatavo katastrofālas reformas. Viņi gatavojas veikt darba likumdošanas īsto marodierismu, kas miljoniem strādnieku nostādīs sarežģītā situācijā, neko nenesot biznesam,” paziņoja Lepēna.
Savukārt partijas “Republika, uz priekšu!” prezidente Katrīne Barbaro paziņoja, ka “ar šo vēl nekas nebeidzas”. “Zemajai dalībai vēlēšanās jāliek mums kā vēl nekad agrāk turpināt mūsu centienus stiprināt pilsonisko aktivitāti, kas ir mūsu “Republika uz priekšu” platformas pamatā, mūsu rašanās iemesls,” uzsvēra Barbaro.
Par vēlēšanu pirmo kārtu stāsta arī Latvijas Radio Ārzemju ziņu vecākais korespondents Uģis Lībietis.
