Parādē Parīzē atzīmē ASV un Francijas cīņas
Par spīti Francijas prezidenta Emanuela Makrona un ASV prezidenta iepriekšējai domu sadursmei un jau vēsturē iegājušam divu nepiekāpīgu "alfa tēviņu" rokasspiedienam pirms NATO samita Briselē, par ko ko vēl ilgi nemitējās runāt mediji un politikas gaiteņos, Francijas prezidents, citējot raidsabiedrību CNN, ASV prezidentam un viņa kundzei Melānijai nudien Parīzē izritinājis sarkano paklāju.
Augstie viesi ieradās jau ceturtdien, 13.jūlijā, un pēc oficiālas tikšanās un preses konferences Tramps un Makrons kopā ar kundzēm vakariņoja prestižā restorāna Eifeļa torņa augstumos. Savukārt piektdien Makrons un Tramps kopā ar kundzēm noskatījās militāro parādi par godu Bastīlijas ieņemšanas dienai un simtgadei, kopš ASV karaspēks iesaistījās 1. pasaules karā. Parīzes ielās vienoti maršēja Francijas un ASV militārie spēki, tādējādi atgādinot par abu zemju ciešajām saiknēm.
Kā norādīja Tramps – ASV un Franciju cīņa par brīvību ir cieši savienojusi. Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja: "Laika gaitā esam atraduši pārliecinātus sabiedrotos – ASV ir viena no tām. Nekas mūs nevar izšķirt.
ASV prezidenta un viņa sievas klātbūtne šodien ir draudzības zīme – draudzības, kas ir izturējusi laika pārbaudi. Un es gribu pateikties ASV par izvēli, ko tā izdarīja pirms 100 gadiem."
Apstiprina ASV un Francijas kopīgās intereses
Lai gan šī nav pirmā abu līderu tikšanās, šāds apliecinājums patiešām ir nepieciešams – Tramps kritizējis Franciju par nepietiekamu iesaisti cīņā pret terorismu, bet Makrons nosodījis Trampa nostāju starptautiskās tirdzniecības un klimata pārmaiņu jautājumos, īpaši par ASV vēlmi izstāties no Parīzes klimata nolīguma.
Tagad Tramps norādījis, ka varētu kļūt piekāpīgāks šajā jautājumā. Kopīgajā preses konferencē Parīzes klimata izmaiņu vienošanās pretinieks Tramps apziņoja, ka „šajā ziņā kaut kas varētu notikt".
Savukārt Makrons aicinājis pastiprināt cīņu pret terorismu. Abi līderi arī apstiprinājuši, ka valstīm ir kopīgas intereses sadarboties gan militārajā, gan ekonomikas jomā.
Izvērtējot Trampa vizīti Francijā, analītiķi norāda, ka tā ir nesusi absolūtu uzvaru Makronam, kurš šajās divās dienās ir centies, citējot medijus, – "savaldzināt Trampu" un viņam tas ir izdevies.
Atvadoties no Makrona, Tramps piesaistīja mediju uzmanību ar, kā daudzi vērtēja, teju nebeidzamu rokasspiedienu, kurā drīzāk spoguļojās aizgrābtība, nevis konkurence un naidīgums kā iepriekš.
Analītiķi arī uzskata, ka Makrons ar šo vizīti centies nodemonstrēt to, ko apsolīja priekšvēlēšanu kampaņā, proti, atdot Francijai tās vietu pasaulē, un šobrīd kā politiķis arī sevi viņš iezīmē starp ietekmīgākajiem globālajiem līderiem.
Francija un Vācija stiprinās militāro sadarbību
Par militārās sadarbības pastiprināšanu Makrons ceturtdien, 13.jūlijā, vienojās arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kas bija ieradusies vizītē Parīzē. Abas valstis gatavojas kopīgi izstrādāt jaunās paaudzes iznīcinātājus, veidot Eiropas aizsardzības fondu, kā arī aktivizēt cīņu pret terorismu.
"Mūsu pilsoņi sagaida, ka pēc teroristu uzbrukumiem mūsu valstīs mēs galvojam par viņu drošību, ka Eiropa sniedz aizsardzību un ka mēs varam teikt, ka darām visu, lai aizsargātu savus pilsoņus no šiem draudiem.
Un šajā jautājumā esam ar lielu ātrumu izveidojuši Eiropas migrācijas reģistru un mūsu iekšlietu ministri ar to cītīgi strādā," sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Francijas prezidents Makrons no Parīzes taisnā ceļā devies uz Francijas kūrortpilsētu Nicu, kur tieši pirms gada 14. jūlija vakarā Bastīlijas dienas svinību laikā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 80 un daudzus ievainojot.
Tovakar cilvēki bija pulcējušies promenādē, lai noskatītos uguņošanu par godu Bastīlijas dienai. Auto neapturēts brāzās cauri divu kilometru garumā. Uzbrukumu sarīkoja tunisiešu izcelsmes Francijas pilsonis Muhameds Lauežs Bulels, kurš izlūkdienestiem pirms tam nebija zināms.
