Asu diskusiju par sāmu vietu simtgadīgajā Somijā izraisījis kāds simtgadei veltīts mākslas darbs Lapzemē. Somijas simtajā gadā īstenotas sešas gaismu mākslas instalācijas "Luminious Finland".
Šovakar polārajā naktī zili baltos toņos iemirdzēsies Sānas kalns. Instalācija izgaismos divarpus miljonus kvadrātmetru. Sānas kalns ir sāmu svētvieta, taču šis fakts kampaņas publicitātes tekstos nekur nav minēts. Ar mākslas darbu saistītajos materiālos ir skaidrota Sānas kalna nozīme somiem, taču somi Kilpisjervi apvidu sāka apdzīvot tikai pēc Turpinājumkara beigām, kad vācu armija bija nodrošinājusi pirmo ceļu uz turieni. Līdz Turpinājumkara beigām Sānas apvidu zināja tikai sāmi, tās bija viņu dzimtās teritorijas. Viņi tur dzīvoja, medīja un zvejoja.
Starp Eiropas Savienības pamattautībām sāmi ir vienīgie pirmiedzīvotāji.
Visvairāk sāmu dzīvo Norvēģijā un Zviedrijā. Vairāki tūkstoši sāmu dzīvo arī Krievijā Kolas pussalā.
Somijā dzīvo apmēram desmit tūkstoši sāmu, taču gandrīz puse šeit dzīvojošo sāmu savu dzimto valodu jau ir zaudējuši, un tajā vainojama Somijas valsts valodu politika.
No deviņām sāmu valodām Somijā tiek lietotas trīs: inari, skoltsāmu un ziemeļsāmu valodas. Pēc sāmu etniskās atmodas aizgājušā gadsimta sešdesmitajos gados sāmu valodas tiek apzināti sargātas un to saglabāšanai notiek dažāda mēroga darbības un kultūras projekti.
Sāmiem Somijā ir savs parlaments (ziemeļsāmu valodā: Sámediggi), sāmu nacionālo karogu Somijā atzina 1986. gadā, bet oficiālas valsts valodas statusu sāmu valodai piešķīra tikai 1992. gadā. Tas nozīmē, ka sāmu apdzīvoto teritoriju slimnīcās un valsts institūcijās sāmiem ir tiesības tikt apkalpotiem sāmu valodā. Sāmu dzimto novadu skolās un bērnudārzos jābūt nodrošinātai iespējai mācīties sāmu valodā. Sāmu skolās trūkst kvalificētu skolotāju.
Pēc Ziemeļvalstu Padomes kino, literatūras, mūzikas un vides balvas pasniegšanas ceremonijas Latvijas Radio aprunājās ar pazīstamo sāmu rakstnieci Kirsti Palto (Kirsti Paltto). Viņa galvenokārt raksta ziemeļsāmu valodā un savulaik bijusi nominēta arī prestižajai literatūras balvai "Finlandia". Bijušajai Sāmu rakstnieku savienības priekšsēdētājai sāmu problēmas nav svešas. Kirsti paskaidroja, kādas ir viņas sajūtas, sagaidot Somijas simtgadi, un ko viņa gribētu Somijai novēlēt:
"Man nav ļoti priecīgu sajūtu. Somija nav pietiekami ieinteresēta vai norūpējusies par sāmu jautājumiem. Somijai būtu jāizdara vēl daudzas lietas. Pirmkārt, viņiem būtu pilnībā jāatzīst sāmu statuss Somijā un otrkārt, viņiem jāratificē "ILO 169" konvencija. Sāmi paši grib lemt par savām lietām Sāmu parlamentā. Somiem ir jāatzīst, ka viņu zemē dzīvo arī citi – ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem.
Pirmkārt, es gribētu Somijai novēlēt mieru. Tagad notiek dažādas kampaņas par to, ka kaut kas Somijai jādāvina, arī sāmiem kaut kas esot jādāvina Somijai. Es gribētu uzdāvināt apskaidrības mirkli, lai Somija ieraudzītu, ka zemē dzīvo arī citi cilvēki. Tāpat Somija varētu novērtēt, būt lepnāka un pašpārliecinošāka par savu – somu valodu! Vispirms somiem jāpieaudzē pārliecība par sevi, lai varētu novērtēt arī citus."
Rakstnieces pieminētais starptautiskais līgums ir ANO "ILO 169" konvencija (UN International Labour Organization convention No.169. concerning Indigenous and Tribal Peoples in Independent Countries).
Atšķirībā no Norvēģijas, Somija to joprojām nav parakstījusi. Šī konvencija nodrošina pirmiedzīvotāju tautu vienlīdzīgas tiesības attiecībā pret citām iedzīvotāju grupām. Līgums nodrošina pirmiedzīvotāju kultūras un valodu saglabāšanu. Konvenciju parakstot, dalībvalstis apņemas nodrošināt un atbalstīt arī pirmiedzīvotāju sociālo un ekonomisko statusu, dokumentā atrunātas tiesības uz zemes īpašumiem, kā arī lemšana par to lietošanu.
Somijā, tāpat kā Norvēģijā, būtu vajadzīgs arī konsultatīvais līgums, pēc kura parakstīšanas valsts likumdevējiem jebkādas sāmu kultūru un dzīvesveidu skarošas likumu izmaiņas vispirms būtu tās jāsaskaņo ar Sāmu parlamentu.
Valsts neatkarības svētku laikā diskusijas par nevienlīdzību un nepadarītajiem darbiem turpinās.
Priecīga ziņa saņemta no Oulu Universitātes: jau janvārī studijas Inari pašvaldībā uzsāks sāmvalodīgie pirmskolas izglītības iestāžu pedagogi. No 37 studēt gribētājiem uzņemti ir 21, mācības notiks visās trīs Somijā lietotajās sāmu valodās.
