Otrdien, 7. novembrī, tiekoties Briselē, dalībvalstu finanšu ministri atzina, ka steidzami ir jāizveido tā sauktais melnais saraksts ar ārzonām.
Glabāt naudu „ofšoros” nav liegts, taču ES vēlas panākt situāciju, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas kļūtu apgrūtināta un arī reputāciju bojājoša.
Pirms dažām dienām gaismā nākušie „Paradise Papers” jeb „Paradīzes dokumenti”, ko klajā laidis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs, ir atbalsojušies arī ES. Otrdien sanāksmē Briselē tiem pievērsās ES dalībvalstu finanšu ministri.
Īpaši kritisks bija Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs, sakot, ka darīs visu, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
„Valstīm ir jāpilda savi solījumi, ja tā nenotiek, tad tām pienākas sankcijas,” sacīja Francijas finanšu ministrs, piebilstot, ka Francija izstrādās noteikumus, kā sodīt ārzonas, piemēram, liedzot tām starptautisku finansējumu.
Savu attieksmi pauda arī Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš sarunās pārstāvēja EK. Viņš norādīja, ka līdz gada beigām būtu ļoti svarīgi izstrādāt tā saukto melno sarakstu, kurā būtu minētas visas ārzonu vietas, kurās līdz šim veiksmīgi savu bagātību slēpuši tūkstošiem eiropiešu, tādejādi vairoties no nodokļu maksāšanas savās zemēs.
„Šīs komisijas mandāta laikā mēs esam izstrādājuši vairākus priekšlikumus, kas būtiski varētu mainīt esošo situāciju. Par dažiem no tiem visas atbildīgās puses ir vienojušās, taču daži joprojām ir atvērti. Es ļoti ceru, ka „Paradīzes dokumenti” palīdzēs dalībvalstīm panākt vienošanos pēc iespējas ātrāk,” sacīja Dombrovskis.
„Tas būs ļoti grūti,” Briselē atzina Luksemburgas finanšu ministrs Pjērs Grameņa, tiesa, norādot, ka Luksemburga pilnībā atbalsta šo ideju. Glabāt naudu ārzonās nav liegts, taču ES ar šāda melnā saraksta veidošanu cer panākt situāciju, kad dalībvalstis sadarbojas tā veidošanā un arī pēcāk lai tas kļūtu par ārkārtīgi būtisku reputācijas jautājumu, proti, lai atrašanās ārzonā būtu kauns.
ES jau vairākus gadus veido likumu bāzi, lai panāktu lielāku finanšu caurspīdīgumu un būtu iespējams izsekot, kur savus ienākumus glabā gan lielas kompānijas, gan privātpersonas, taču šis process ir stastapies arī ar lielu atsevišķu valstu pretestību.
Piemēram, Vācija līdz šim ir bijusi viena no tām zemēm, kas ir stipri iebildusi pret lielāku caurspīdīgumu, norādot uz bažām par pilsoņu tiesību pārkāpumiem.
Līdz ar „Paradise Papers” atklātībā ir nonākuši vairāk nekā 13 miljonu failu, kas ir bijuši juridiskās kompānijas „Appleby” rīcībā. Apkopotie dokumenti atspoguļo laika periodu no 1950. līdz 2016. gadam.
„Paradise Papers” ir līdzinās akcijai „Panam Papers”, kad aizvadītajā gadā identiskā kārtā žurnālisti publiskoja ziņas par tūkstošiem cilvēku un kompāniju, kas savu turību glabā ārzonās.
Uzmanības fokusā nonākusi pat Anglijas karaliene Elizabete, kura ārzonās glabā aptuveni desmit miljoni britu mārciņu un līdz ar to ne centa no šīs naudas neienāk Lielbritānijas nodokļu kasē.
