ES varētu apgrūtināt pieeju fondiem «nepaklausīgām dalībvalstīm»

Briselē apsver iespēju apgrūtināt Eiropas fondu saņemšanu tām valstīm, kas īsteno apšaubāmas tiesu reformas vai atsakās piedalīties patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tādas idejas pēdējās nedēļās ir izteikuši vairāki Eiropas Savienības (ES) politiķi.

Šīs pieejas aizstāvji uzskata, ka nauda ir viens no labākajiem argumentiem, kas var likt valdībām apdomāt savu rīcību. Tomēr nebūt ne visi ir pārliecināti, ka tā ir veiksmīga ideja.

Vai iespēja zaudēt Eiropas fondus var likt valstīm apdomāties un mainīt savu rīcību? Ne viens vien Briselē uzskata, ka var. Tieslietu komisāre Vera Jourova otrdien, 31.oktobrī, konferencē Helsinkos sacīja, ka pēc viņas domām, tām valdībām, kas grauj tiesu neatkarību vai apspiež nevalstisko organizāciju darbu, būtu jāsastopas ar papildu šķēršiem, lai saņemtu dažādus Eiropas fondus.

“Manuprāt, mums būtu jānodrošina, ka Eiropas nauda ir drošībā. Tādēļ es uzskatu, ka būtu jāizveido ciešāka saikne starp likuma varu un kohēzijas fondiem. Tām valstīm, uz kurām krīt aizdomas par likuma varas ievērošanu, būtu jāsastopas ar striktākām pārbaudēm un striktāku izvērtējumu,” sacīja Jourova.

“Un tas neskar tikai struktūrfondus. Es uzskatu, ka šādam principam būtu jāatteicas uz visu Eiropas Savienības sniegto finansējumu,” paziņoja komisāre.

Jourova uzsvēra - ja tiesas nedarbojas profesionāli un neatkarīgi, tad neviens nevar būt pārliecināts, ka Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļi tiek patiešām tērēti tam, kam tie ir paredzēti.

Šis komentārs izskanēja kā atbilde uz Polijas valdības iecerēto tieslietu sistēmas reformu. Tās rezultātā tiesnešu nominēšana būtībā nokļūst politiķu - tieslietu ministra un valsts prezidenta - rokās. Šo reformu plaši kritizēja gan Polijas opozīcija, gan starptautiskās organizācijas, gan arī Eiropas Komisija.

Tomēr Beātas Šidlo valdība uzstāj, ka demokrātiski ievēlētiem politiķiem ir tiesības īstenot tādas reformas, kādas viņi uzskata par nepieciešamām.

ES tieslietu komisāre uz to atbildēja šādi: “Vairākumam ir tiesības valdīt un mainīt likumus. Tomēr demokrātijas būtība slēpjas tajā, ka arī mazākumam ir jābūt drošam par to, ka viņu intereses tiks pasargātas, ja vairākums aiziet par tālu.”

Šajās dienās ir kļuvis zināms, ka Polijas valdības nodibinātais Polijas Nacionālais fonds ir noalgojis ASV konsultāciju kompāniju “White House Writers Group” ar mērķi palīdzēt skaidrot ārzemēs iecerētās tieslietu reformas nepieciešamību. Varšava uzstāj, ka tiesnešu nomaiņa esot vajadzīga, lai izskaustu masveida korupciju, kas šajā sistēmā esot palikusi kopš padomju laika. Tāpat konsultantiem būs jāpalīdz skaidrot, kādēļ Polija atsakās uzņemt patvēruma meklētājus. Par šo darbu “White House Writers Group”  tiks maksāti 45 000 dolāru mēnesī.

Par Eiropas fondu ierobežošanu tiek runāts arī patvēruma meklētāju kontekstā. Oktobra vidū Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komiteja atbalstīja savu migrācijas reformas versiju. Deputāti piedāvā nākotnē samazināt Eiropas fondu apmēru tām valstīm, kas negrib uzņemt patvēruma meklētājus. Viena no šīs idejas autorēm ir deputāte no Zviedrijas Sesīlija Vikstrēma.

 “Ja viņi redzēs saikni starp mūsu kopīgi pieņemto likumu ievērošanu un iespējamām ekonomiskām sekām, tad es domāju, ka nauda sāks runāt savā klusajā valodā,” sacīja Vikstrēma.

Sarunā ar Latvijas Radio Vikstrēma neslēpa, ka turīgo Eiropas valstu iedzīvotāji un arī politiķi bieži vien ir neizpratnē, kādēļ viņi no sava budžeta ir spiesti palīdzēt nabadzīgākām valstīm, bet pretī nesaņem atbalstu sev svarīgos jautājumos.

Eiroparlamentāriete piebilda, ka tā dēvētajās Višegradas valstīs - Polijā, Ungārijā, Slovākijā un Čehijā - acīmredzot ir atšķirīga izpratne par to, ko nozīmē solidaritāte.

“Daži pat atļaujas, sēžot uz dīvāna manā kabinetā, nekautrējoties teikt, ka Eiropas solidaritāte nozīmē, ka bagātās valstis maksā par nabadzīgām. Tomēr vairumā Eiropas valstu solidaritāte nozīmē, ka mēs palīdzam viens otram pārvarēt grūtības,” sacīja deputāte.

“Maksātājvalstīm un to pilsoņiem jau ir apnicis, ka mēs visu laiku maksājam, maksājam, maksājam, bet tad, kad mums vajag palīdzību būtiskos jautājumos, daži atsakās iesaistīties,” atzina Vikstrēma

Tomēr ir arī ne mazums cilvēku, kuri nepiekrīt šai pieejai. Viņi uzstāj, ka sodīšana ar fondu līdzekļu atņemšanu tikai padziļinās plaisu starp dažādiem Eiropas reģioniem un veicinās eiroskeptiķu un populistu retorikas uzplaukšanu. Turklāt, ja Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm būs pieejams mazāk naudas, tad dzīves līmeņa izlīdzināšanās arī notiks lēnāk.

Tādēļ politiķiem būs jāspēj atrast sarežģītu līdzsvaru. Jo nevar arī samierināties ar to, ka Eiropas nauda tiek izmantota, lai uzturētu pret Eiropas vērtībām noskaņotus politiķus. Un, kā savā uzrunā norādīja komisāre Jourova, neviens Eiropas valstīm nespiež atrasties vienā savienībā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti