ES valstis profilaksē iegulda tikai 3% no veselības aprūpes budžetiem

Valstis iegulda salīdzinoši nelielas naudas summas sabiedrības veselības veicināšanai un profilaksei, savukārt prāvus līdzekļus no saviem veselības aprūpes budžetiem jau saslimušo ārstēšanai. Tāpat arī ģimenes ārstiem jābūt pieejamākiem, lai pirmā vieta, kur jāvēršas nebūtu neatliekamās palīdzības nodaļa. Tā norāda Eiropas veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis. Latvijai profilakses jomā tuvākajos gados ir 50 miljonus eiro vērti plāni.

Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā publicēja visu 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu profilus veselības nozarē. Eiropas Komisija ziņojumos padziļināti analizējusi veselības aprūpes sistēmas. Uzmanība pievērsta iedzīvotāju veselībai un svarīgiem riska faktoriem, kā arī katras dalībvalsts veselības aprūpes sistēmas efektivitātei, pieejamībai un noturībai.

Viena no identificētajām problēmām - pārāk maz naudas iegulda sabiedrības veselībā, pamanījis veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs. „Tikai aptuveni 3% no veselības aprūpes budžeta valstis tērē profilaksei, taču slimību ārstēšanai velta līdz pat 80% no veselības aprūpes izmaksām.

Mums visiem patīk ideja, ka profilakse ir labāka nekā ārstēšana, bet, lūk, paskatieties uz šiem skaitļiem – mēs esam tālu no profilakses,” norādīja komisārs.

“Pateikt, vai konkrēti mums ir tāpat, tas būtu jāpaskatās, bet liels šis procents nav, tam es varu piekrist. Vienīgais, kas mums ir atšķirīgi, mums ir liels Eiropas struktūrfondu finansējums visiem [sabiedrības veselības] veicināšanas pasākumiem, kas ir 50 miljoni [eiro] nākamajos gados,” norādīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Minētie 50 miljoni eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem pieminēti arī Eiropas Komisijas publicētajā ziņojumā. Tie piešķirti, pamatojoties uz Sabiedrības veselības stratēģiju 2014.-2020.gadam. Mērķis ir uzlabot iedzīvotāju izpratni, ka būtiski ir dzīvot veselīgu dzīvesveidu, piemēram, veselīgi ēst un daudz kustēties.

Tomēr tās nebūs kampaņas, bet gan ieteikumi konkrētiem cilvēkiem: “Ne vienmēr, kad es kaut ko es izlasu, es to daru. Bet, ja piesakos caur savu pašvaldību kādā grupā un šī grupa strādā tieši ar kustēšanos, tad konkrēti izstrādā rīcību, kā es vingroju, kā tieši mainīt manus paradumus. Ne tik daudz kampaņveidīgi uzrunāt cilvēkus no televizora ekrāniem vai caur baneriem, bet

cilvēkus pašvaldībās iesaistīt interešu grupās un tad ar šīm grupām strādāt,” norādīja ministrijas pārstāve.

Veselības ministrija arī pēc šo septiņu gadu posma noslēgšanās plāno noskaidrot, ko šie pasākumi devuši. Latvijas plānu novērtējuši Somijas eksperti. Tieši Somijas piemērs visbiežāk Eiropā tiek piesaukts saistībā ar veselīga dzīvesveida veicināšanu un panākumiem, mazinot saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām.

Eiropas Komisijas publicētajā ziņojumā par Latviju vēstīts, ka iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums pēdējos 15 gados palielinājies samērā strauji. Taču joprojām tas par aptuveni sešiem gadiem atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja un ir trešais zemākais — aiz Lietuvas un Bulgārijas.

Vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem, kas ir 69,7 gadi, vidēji ir gandrīz par desmit gadiem mazāks nekā sievietēm. Turklāt 25 gadus veciem vīriešiem un sievietēm ar nepabeigtu vidējo izglītību vidēji tas ir par desmit gadiem īsāks nekā personām, kas ir ieguvušas augstāko izglītību. To galvenokārt nosaka tādi riska faktori kā, piemēram, smēķēšana, alkohola lietošana un aptaukošanās. Līdz ar to paaugstinās mirstība no sirds un asinsvadu slimībām un onkoloģiskajām saslimšanām.

Veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis arī atzīmēja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis saskaras ar vairākiem līdzīgiem izaicinājumiem: „Tikai loģiski, ka komisija atbalsta nacionālās iestādes, risinot šīs problēmas un veidojot pareizu politiku un investīciju izvēli. Izaicinājumi ir šādi: demogrāfiskā perspektīva un negatīvs dzimstības koeficients; novecojoša populācija, kas cieš no vairākām slimībām; hronisko slimību slogs, ko izraisa tādi riska faktori kā tabaka, alkohols, fizisko aktivitāšu trūkums un neveselīgs uzturs.

Šī nav nekāda raķešu zinātne – riska faktori izraisa novēršamas slimību, kas rada lielāku pieprasījumu pēc veselības aprūpes. Tas ir apburtais loks.”

Tāpat arī komisārs norādīja, ka jānodrošina labāka primārās aprūpes pieejamība, lai neatliekamās palīdzības nodaļa nebūtu pirmā vieta, kur cilvēki vēršas. Turklāt veselības veicināšana un slimību profilakse jāiestrādā visās politikas jomās, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību un samazinātu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu.

Eiropas Komisijas ziņojumos arī skaidri definēti visām dalībvalstīm kopēji mērķi un norādītas jomas, kurās EK potenciāli var veicināt savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti