Taču pagriezt muguru Turcijai, kas 2016.gada pavasarī palīdzēja apturēt bēgļu plūsmu uz Eiropu, arī nav iespējams. Tagad Eiropa mēģina izlavierēt šajās attiecībās.
Turcijas karogs starp ES dalībvalstu karogiem pārredzamā nākotnē neatradīsies. Par to ir pārliecinātu visi Eiropas politiķi.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka EK prezidentam nācās publiski lūgt, lai Turcija no cietuma atbrīvo Eiropas žurnālistus.
“Es šodien vērošos pie valsts varas Turcijā – atbrīvojiet mūsu žurnālistus, un ne tikai mūsu! Un pārtrauciet saukt mūsu dalībvalstis un valstu vadītājus par fašistiem un nacistiem!” sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Šobrīd taktiski grūtākais jautājums ir, tieši kura no pusēm – Turcija vai ES – paziņo, ka sarunas par iestāšanos tiek apturētas, lai arī visiem skaidrs, ka tieši tā tam jānotiek.
“Turcija patiesībā gaida, ka Eiropai pietrūks pacietības un mēs tās sarunas pārcirtīsim, bet es nedomāju, ka mums šajā slazdā būtu jāiekrīt,” sprieda Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”).
Kalniete skaidroja, ka tas nebūtu pareizi, jo “Turcija ir liela kaimiņvalsts, ar kuru mums tā vai tā ir jāsadarbojas, un Turcijā 48% vēlētāju nobalsoja pret [Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa] Erdogana konstitūcijas labojumiem, kas liecina, ka ir arī cita Turcija”.
Eiropa nevēlas pavisam izbeigt attiecības ar Turciju, kas Eiropai ir stratēģiski ļoti svarīgs partneris.
“Nepietiek ar to, ka mēs pasakām – apturam paplašināšanās procesu, mums ir arī jāpiedāvā jauna partnerība. Tas nozīmē – stiprināt ekonomiskās attiecības starp ES un Turciju un stiprināt mūsu drošības saiknes NATO,” uzsvēra Eiroparlamenta deputāts, Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers.
“Sīrijas un bēgļu jautājumos mums ir tik daudz kopīgo interešu. Tāpēc no vienas puses jābūt skaidram signālam – apturam paplašināšanās procesu, no otras – sākam jaunu partnerību, kurā mēs varam strādāt kopā,” sacīja Vēbers.
Tomēr gaidāmā muitas savienības uzlabošana starp Turciju un ES nenotiks – un tas ir nopietns trieciens Turcijas tirdzniecībai, kas ar Eiropu veido 30%.
“Mūsu dialogā ar Turcijas opozīcijas pārstāvjiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem – vairākums mums ir lūguši turpināt dialogu ar Turciju,” pauda EK paplašināšanās komisārs Johanness Hāns.
Turklāt Eiropa nav atmetusi cerību, ka Turcija var reiz atgriezties uz sadarbības un Eiropas vērtību ceļa.
“Turcijas demokrātija ir spēcīgāka, pilsoniskā sabiedrība ir stiprāka nekā Krievijā. Jo, ja redzam no iepriekšējā referenduma par prezidenta Erdogana pilnvaru palielināšanu – tad Erdogans uzvarēja tikai ar 52 %. Ja šāds referendums vai aptauja būtu bijusi Krievijā, Putins uzvarētu ar 90%. Tas parāda, ka Turcija vēl dzīvo, demokrātiskā Turcija,” norādīja Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”).
