Tikai dažas dienas pēc traģiskajiem notikumiem Berlīnē, kad, kravas automašīnai ietriecoties Ziemassvētku tirdziņā, dzīvību zaudēja 12 cilvēki, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jauniem piedāvājumiem, kā samazināt iespējas teroristiem piekļūt finansējumam. Diskusijas par šo jautājumu aizsākās jau pēc uzbrukumiem franču satīras žurnālam „Charlie Hebdo” un atkal aktualizējās pēc pagājušā gada novembra terora aktiem Parīzē un Briselē.
Tagad EK ir ierosinājusi jaunu direktīvu par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Proti, atbildīgajām iestādēm tiek nodrošināti atbilstoši krimināltiesību noteikumi, kas tām ļaus saukt pie atbildības noziedzniekus un teroristus, kā arī apcietināt tos.
''Pateicoties jaunajiem noteikumiem, dalībvalstīs konstatētu aizdomās turēto personu, piemēram, radikalizētu personu vai tādu, kas gatavo terora aktus, banku kontus būs iespējams iesaldēt vēlākais 48 stundu laikā. Tas ir milzīgs solis uz priekšu pretī tiesiskajai sadarbībai. Papildus tam jāmin, ka šodien 98,9 procenti no aptuvenās kriminālās pasaules peļņas netiek konfiscēti un joprojām paliek noziedznieku rīcībā. Lai efektīvāk vērstos pret noziedzību Eiropā, šai situācijai ir jāuzlabojas,'' skaidro Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova.
Jaunie noteikumi paredz, ka muitas amatpersonām būs tiesības pastiprināt, piemēram, pa pastu sūtīto skaidrās naudas un priekšapmaksas karšu pārbaudes, vai arī konfiscēt aizdomīgu personu naudu vai dārgmetālus brīdī, kad viņi ieceļo Eiropas Savienībā. Jau tagad personām, kas pārvadā vairāk nekā 10 tūkstošus eiro skaidrā naudā, šī summa ir jādeklarē, taču jaunie noteikumi ļaus varas iestādēm konfiscēt arī mazākas summas, ja pastāvēs aizdomas par iespējamām kriminālām darbībām.
Eiropas Savienība arī vēlas piemērot minimālos kopējos noteikumus naudas atmazgāšanas jautājumā, lai izvairītos no tā, ka noziedznieki izmanto atšķirības dažādās dalībvalstīs savā labā.
Kā norādījusi Vera Jurova, arī šīs atšķirības un nepilnības ir nepieciešams novērst.
Eiropas Komisija arī apsver iespēju izveidot uz Eiropas Savienību orientētu teroristu finanšu izsekošanas programmu, kas darbotos paralēli ASV un Eiropas Savienības Terorisma finansēšanas izsekošanas programmai. ES likumdevēji un privātpersonu tiesību aizstāvji iepriekš pret to ir iebilduši, norādot, ka tādējādi tiktu atļauta patērētāju banku pārskaitījumu uzraudzība. Eiropas Savienības Drošības savienības komisārs Džuliens Kings sacījis, ka ir ļoti daudz jaunu naudas pārskaitīšanas veidu, kas nav iekļauti ASV un Eiropas Savienības shēmā, solot padziļināti vēl pētīt šo jautājumu un ziņot par to nākamā gada vasarā. Taču Džuliens Kings norādījis, ka tieši noziedznieku finansējumam ir jābūt tai sfērai, kurai jāpievērš vislielākā uzmanība:
''Mēs jau esam sasnieguši progresu, sitot teroristiem pašā sāpīgākajā vietā. Esam padarījuši viņiem sarežģītāku ceļošanu, apgrūtinājuši apmācības un finansēšanas iespējas, kā arī iespējas iegūt nepieciešamos ieročus vai sprāgstvielas. Mēs esam panākuši arī vienošanos par šaujamieročiem. Tā nav ideāla, taču tā nodrošinās bīstama militārā bruņojuma nonākšanu plašākā apritē, kur tam nav vietas.''
Džuliens Kings runā par vēl vienu Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos, kas ierobežos pieeju liela kalibra ieročiem un piešķirs tiesībsargājošām iestādēm jaunus instrumentus ieroču izcelsmes noskaidrošanai, kā arī palīdzēs novērst to nonākšanu melnajā tirgū. Kā norāda vācu raidsabiedrība ''Deutsche Welle'', atsaucoties uz vairākiem analītiķiem,
ieroču lobiju spiediena dēļ vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis gan nav piekritušas pilnībā ieviest, piemēram, visletālākā pusautomātiskā ieroča – Kalašņikova automāta – pilnīgu aizliegumu.
Eiropas Komisijas ierosinājumi vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam.
