Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Trīspadsmitās ziemas olimpiskās spēles Leikplesidā

Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Četrpadsmitās ziemas olimpiskās spēles Sarajevā

ES grib aizliegt spiegošanas ierīču pārdošanu diktatoriskiem režīmiem

ES grib aizliegt spiegošanas ierīču pārdošanu diktatoriskiem režīmiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Eiropa nedrīkst palīdzēt diktatoriem izspiegot savus iedzīvotājus. Tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kuri trešdien, 17. janvārī, spēra soli, lai apstiprinātu jaunos eksporta kontroles noteikumus. Deputāti vēlas, lai nākotnē Eiropas uzņēmumiem būtu aizliegts pārdot diktatoru režīmiem ierīces un tehnoloģijas, kas var palīdzēt izspiegot iedzīvotājus, lai vēlāk viņus arestētu un spīdzinātu. Nesenos gados tam ir bijuši vairāki piemēri.

Pazīstamās britu grupas "Pet Shop Boys" dziesmā ar nosaukumu "Diktators lemj" vecais un nogurušais diktators saka, ka ir zaudējis jebkādu vēlmi draudēt un nogalināt. Dziesmā iedomātais diktators slepeni vēlas, lai tauta viņu atbrīvotu no nepieciešamības spriest par cietumu apstākļiem viņa politiskajiem oponentiem, kurus nekad nebūs iespējams atbrīvot.

Tomēr realitātē savu iedzīvotāju kontrole un apspiešana ir viens no autoritāro režīmu izdzīvošanas nosacījumiem. Un līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību arī šo valstu slepenajiem dienestiem ir nepieciešami arvien modernāki rīki.

"Nesenie Arābu pavasara notikumi, kuru laikā daudzi cilvēki tika arestēti, spīdzināti un pat nogalināti, izmantojot Eiropā ražotās tehnoloģijas, kļuva par sākumpunktu šim procesam. Piemēram, Irānā tika pielietotas Vācijā ražotās tehnoloģijas. Līdzīgi ir bijis arī Bahreinā, Ēģiptē, Marokā un citviet," teica EP deputāts Klauss Buhners no Zaļo grupas. Un ar "šo procesu" viņš domā jaunos noteikumus, kas turpmāk kontrolēs spiegošanas tehnoloģiju pārdošanu nedemokrātiskām valstīm.

Raidsabiedrības "Al Jazeera" žurnālistu veiktā izmeklēšana parāda, ka pavisam nesen divi Itālijas uzņēmumi ir pārdevuši Irānai un Dienvidsudānai tehnoloģijas, ko var izmantot iedzīvotāju mobilo sakaru un interneta sarakstes pārtveršanai. Turklāt Irānas darījumā pārdošanas dokumentos tika norādīts, ka šīs ierīces ir domātas satiksmes kontrolei.

Uz to EP debatēs norādīja arī Liberāldemokrātu grupas deputāte Marietje Shāke:

"Lai arī daudzi politiķi apgalvo, ka viņi ir satraukti par kiberdrošību, ikviens, kurš to var atļauties, tagad var brīvi nopirkt tehnoloģijas, kas var savākt milzīgu datu apjomu, ielauzties lietotāju ierīcēs bez viņu piekrišanas un nemanāmi dzēst informāciju. Tas nav pieņemami, un pašreizējie likumi atpaliek no realitātes. Mums būtu jāsatraucas par digitālās novērošanas tehnoloģiju tirgu arī tepat Eiropā. Bet šo ierīču eksports uz diktatoru režīmiem, kur nepastāv likuma vara, var radīt vēl smagākas sekas, un tādēļ tas nav pieņemams."

Spiegošanas ierīces tiek piedāvāts iekļaut tā dēvēto divējāda pielietojuma preču sarakstā. Šajā kategorijā jau tagad ietilpst dažādas ķimikālijas, kā arī sastāvdaļas, ko var izmantot gan ieroču ražošanai, gan civiliem mērķiem. To eksports uz autoritārām valstīm ir ierobežots.

Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma uzsver, ka ir būtiski, lai šīs tehnoloģijas un vielas nenonāktu arī teroristu rokās. "Mums ir jārīkojas tad, kad tas ir nepieciešams, lai nepieļautu, ka noteiktu preču tirdzniecība veicina konfliktus un cilvēktiesību pārkāpumus. Tāpat mums ir jāmēģina pasargāties no tā, ka dažādi sensitīvie objekti nokļūst teroristu un citu grupējumu rokās. Kontroles mehānismiem ir jāpalīdz cīņā ar terorismu."

Vācija ir lielākais divējādi lietojamo preču eksportētājs Eiropā. Tās uzņēmumi izstrādā un pārdod arī spiegošanas tehnoloģijas. Mediji ziņo, ka Bahreinā 77 demokrātijas aktīvisti tika nogalināti, izmantojot vācu uzņēmuma ražotās spiegošanas ierīces.

Turklāt bieži vien tehnoloģijas pie diktatoriem nonāk caur sarežģītu starpnieku ķēdi. Tādēļ viena no jaunām prasībām paredz noteikt atbildību pārdevējam noskaidrot, kas tad būs gala lietotājs, sacīja vācu deputāts Buhners. "Eksportētājs vislabāk apzinās, kā tiks pielietotas viņa pārdotās preces. Tādēļ, ja tas apzinās, ka šīs tehnoloģijas var tikt izmantotas nevēlamiem mērķiem, tam ir pienākums informēt savas valsts varasiestādes."

Tāpat tiek plānots ierobežot arī dažādu sensitīvo tehnoloģiju pārvietošanu viena starptautiskā koncerna ietvaros. "Tas neļaus mums nonākt situācijā, ka kaut kas tiek izgudrots un ražots tepat Eiropā un tad pārcelts uz tās pašas kompānijas filiāli ārpus Eiropas, kur nav šādu eksporta ierobežojumu, lai viņi vēlāk varētu pārdot šīs preces, kam vēlas."

Deputāts Buhners neslēpj, ka jaunie noteikumi skar lielas un ietekmīgas industrijas, kas vēlas, lai viņu darbība tiktu kontrolēta pēc iespējas mazāk. Tādēļ var sagaidīt, ka turpmākās sarunas ar dalībvalstu pārstāvjiem par šo noteikumu gala redakciju nebūs vieglas. Tomēr Buhners cer, ka viņiem izdosies atrast kopsaucēju līdz šī gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti