Eiropas Savienība uz pusgadu pagarinājusi pret 150 fiziskajām personām un pret 38 juridiskajām personām vērstās sankcijas, kas paredz aktīvu arestu un ceļošanas ierobežojumus. Sarakstā ir tāds personas kā Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs un Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, arī uzņēmumi un organizācijas – par viņu saistību ar konfliktu Ukrainas austrumos.
Brisele norādīja, ka sankcijas pagarinātas, jo „situācijas novērtējums nedod pamatu sankciju režīma mainīšanai”.
Sankcijas pagarināja vakar - dienā, kad ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni viesojās Kijevā. Tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un premjeru Volodimiru Groismanu viņa mudināja Ukrainu uz reformām, cīņu pret korupciju, apsprieda palīdzības paketi un gāzes strīdus ar ''Gazprom''. Arī bruņoto konfliktu Donbasā, norādīja Mogerīni:
„Bez reformām mēs, protams, daudz apspriedām arī situāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Savienība turpina atbalstīt Minskas vienošanās pilnīgu īstenošu. Mēs uzsveram Krievijas atbildību šajā procesā. Pret Krieviju ieviestās Eiropas Savienības sankcijas ir tieši sasaistītas ar Minskas vienošanās pilnīgu īstenošanu.”
ES attiecībā pret Krieviju vērsusi trīs sankciju paketes. Pirmdien pagarināja individuālās sankcijas. Bet vēl ir sankciju pakete par Krimas aneksiju, kā arī ekonomiskās sankcijas pret vairākiem Krievijas ekonomiskajiem sektoriem – par šo sankciju pagarināšanu Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jālemj šovasar.
Vizītes laikā Ukrainā Mogerīni apsolīja, ka Kijevai tiks piešķirts papildu viena miljarda eiro kredīts. To varēs novirzīt ekonomisko reformu īstenošanai un citām vajadzībām.
Vācijas kanclere Angela Merkele vakar paziņoja, ka cer uz jaunu izrāvienu mieram un situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos pēc šīs svētdienas Krievijas prezidenta vēlēšanām,
kurās maz kurš šaubās par Vladimira Putina uzvaru:
„Kopš dienas, kad tika parakstītas Minskas vienošanās, esmu gaidījusi īstu pamieru, kas ilgtu vairāk nekā 10 dienas. Esmu pārliecināta, ka pēc svētdienas vēlēšanām Krievijā mums būs iespēja jaunam impulsam un varēsim redzēt, kā mēs varam panākt kvalitatīvu progresu Minskas procesā.”
Minskas vienošanās tika panāktas starp Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderiem; kaut karadarbības intensitāte ir mazinājusies, kaujas joprojām turpinās, un politisks risinājums joprojām nav saskatāms. Merkele arī pauda nožēlu, ka joprojām nav vienošanās par ANO miera uzturēšanas spēku nosūtīšanu uz Donbasu, par ko diskutēts jau vairākus mēnešus, arī ANO Drošības padomē.
Vienlaikus Vācijas kanclere uzsvēra, ka nevar būt runas par sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, kamēr nebūs sperti būtiski soļi uz priekšu Minskas miera procesā.
Tomēr diez vai šādi soļi ir gaidāmi, uzskata Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra:
„Putinam miers un kārtība [Ukrainā] ir pieņemami tikai ar nosacījumu, ka pēc būtības tiek mainīta Ukrainas konstitucionālā, valstiskā struktūra – paverot robežu, ekonomiskos sakarus, utt., paverot vārtus Krievijas ekonomiskās, politiskās, kultūras un visādas citas ietekmes nostiprināšanai Ukrainā. Manuprāt, nekādas citas vienošanās Putinam nav pieņemamas.”
Eksperts arī nesaskata, ka tuvākajos mēnešos varētu būt gaidāmas kādas pozitīvas pārmaiņas rietumvalstu un Krievijas attiecībās. Diskusijas dažādos līmeņos tomēr turpināsies. Liela uzmanība būs pievērsta maijā gaidāmajai Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītei Krievijā, kur viņš grasās apmeklēt ekonomikas forumu Sanktpēterburgā.
