ES aicina pasauli nākt klajā ar ambiciozākiem klimata politikas mērķiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) vēlas, lai citas pasaules valstis pirms decembrī gaidāmās klimata konferences Parīzē nāktu klajā ar ambiciozākiem un saistošākiem mērķiem globālo sasilšanu veicinošo gāzu emisiju ierobežošanas jomā. Šī brīža apņemšanās draudošās klimata katastrofas novēršanai varot būt nepietiekamas.

Zinātnieku aplēses liecina, ka, ņemot vērā šī brīža klimata pārmaiņu veicinošo emisiju apjomu un valstu iecerētos piesārņojuma mazināšanas pasākumus, līdz 2100.gadam globālā temperatūra uz zemeslodes pieaugs vidēji par četriem grādiem. Tomēr pat jau temperatūras paaugstināšanās par diviem grādiem veicinātu plašas globālās pārmaiņas. Tāpēc ES ir apņēmusies mudināt citas pasaules valstis sekot tās piemēram, un nākt klajā ar ambiciozākiem mērķiem emisiju ierobežošanai.

ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete atgādina, ka ir svarīgi, lai progress šajā ziņā tiktu sasniegts jau līdz decembrī gaidāmajai klimata pārmaiņu konferencei Parīzē. „Parīzes konference ir vēsturisks ceļa stabiņš un unikāla iespēja paātrināt pārmaiņas globālajā ekonomikā un virzību uz ekonomiku ar nelielu oglekļa izmešu apjomu un ilgtspējīgu ietekmi uz klimatu.

Tomēr šī brīža iespēju logs, kurā vēl var paspēt ierobežot klimata pārmaiņas pietiekami zemā līmenī un ierobežot globālās vidējās temperatūras pieaugumu līdz diviem grādiem, drīz aizvērsies.

Un vēl tikai pagājušajā nedēļā Apvienoto Nāciju pārstāve Kristiana Figeresa brīdināja, ka šobrīd iesniegtie valstu priekšlikumi nenodrošinās šī divu grādu mērķa sasniegšanu,” norādīja Kanjete.

Eiropas Savienības klimata politikas komisārs arī aicināja citas valstis vienoties par starptautiski saistošiem klimata politikas mērķiem, atgādinot, ka ES sev šādu mērķi jau ir izvirzījusi. „Eiropas Savienība martā pirmā bija no lielajām ekonomikām, kura iesniedza savu priekšlikumu rīcībai klimata politikas jomā – saistošu apņemšanos līdz 2030.gadam samazināt emisijas par aptuveni 40 procentiem, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Un tas joprojām ir visambiciozākais no visiem priekšlikumiem, kuri ir iesniegti. Labā ziņa tomēr ir tas, ka par spīti gausam iesākumam, savus priekšlikumus ir iesniegušas aizvien vairāk valstis. Šobrīd to jau ir izdarījušas 56 valstis, kuras saražo ap 61 procentu no globālajām emisijām,” stāstīja komisārs.

Tomēr paredzams, ka sasniegt iecerētos mērķus gaidāmajā Parīzes konferencē nebūs viegli.

Kā norāda analītiķi, piemēram, ASV, par spīti tās deklarētajiem sasniegumiem, samazinot elektrības ražošanu no akmeņoglēm, prezidenta Baraka Obamas pilnvaru laikā patiesībā ir palielinājusi ogļu ieguvi un eksportu uz citām pasaules valstīm.

Arī pašā Eiropas Savienība diskusijas nenoritēja viegli. Un, kā iepriekš norādīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”), arī Latvija bija starp valstīm, kura iestājās pret pārāk ambicioziem klimata politikas mērķiem: „Manuprāt, vienošanās ir labs risinājums. Protams, vienmēr gribas labāk. Mums ir izdevies panākt labus nosacījumus. It sevišķi mums ir svarīgi tie sektori, kas mums varētu būt ietekmēti – transports un lauksaimniecība. Un paketē ir iespējami trīs kompensāciju mehānisma veidi.”

Saskaņā ar Eiropas Savienības klimata politikas un enerģētikas komisāra Migela Ariasa Kanjetes teikto, globālajai sabiedrībai būtu jāpanāk, lai emisiju apjoms laika posmā no 2010.gada līdz 2050.gadam saruktu par vismaz 60 procentiem, bet jau 2100.gadā globālajai ekonomikai būtu jāiztiek pilnībā bez oglekļa emisijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti