“Eiropas Savienība ir ieinteresēta un vēlas labāk izprast, kā Apvienotās Karalistes valdība tulko premjerministres runu saistībā ar sarunām. Tas ir svarīgi, un es ceru, ka tas ļaus mums virzīties uz priekšu šajā nedēļā un sasniegt reālu progresu tuvāko mēnešu laikā,” sacīja Barnjē.
“Progresu trīs galvenajos jautājumos – pilsonība, Īrija un finanšu saistības, kas ir svarīgi, diskutējot par pārejas periodu un nākotnes attiecībām,” skaidroja ES sarunvedējs.
Barnjē izteikumi bija saistīti ar britu premjeres Terēzas Mejas paziņojumu par pārejas perioda nepieciešamību pēc valsts izstāšanās no Eiropas Savienības. Runā Itālijas pilsētā Florencē viņa rosināja divus gadus pēc “Brexit” saglabāt esošās attiecības ar Briseli. Meja arī uzsvēra, ka briti varētu turpināt pildīt līdz šim uzņemtās finanšu saistības līdz 2020. gadam.
Savukārt politikas eksperti norāda, ka tieši tā dēvētais Lielbritānijas izstāšanās rēķins patlaban ir nopietnākā problēma sarunās. Savienības amatpersonas iepriekš norādīja, ka vēlas saņemt no britiem 60 miljardus eiro, bet oficiālā Londona ir minējusi trīs reizes mazāku summu.
Pēc mēneša (19. un 20.oktobrī), ES dalībvalstu vadītāji pulcēsies samitā Briselē un lems, vai “Brexit” sarunās panākts pietiekams progress un vai ar tām var virzīties tālāk, pievēršoties nākotnes attiecībām un tirdzniecībai.
Lielbritānija vēlas, lai visus šos jautājumus jau sākotnēji apspriestu kopā un ar tiem vienlaikus varētu virzīties uz priekšu. Savukārt ES uzskata, ka vispirms ir jāizrunā un jāatrisina trīs lielie pagātnes jautājumi, jau minētais Lielbritānijas "izstāšanās rēķins”, Īrijas un Ziemeļīrijas robežas statuss un Apvienotajā Karalistē šobrīd dzīvojošo ES pilsoņu tiesības.
Kārtējās sarunas, kā ierasts, noslēgsies ceturtdien ar plašāku izklāstu arī medijiem. Nākamās, vēl pirms līderu samita, gaidāmas oktobrī.
