Ieceres aizstāvji saka, ka tas palīdzēs cīnīties ar organizēto noziedzību. Savukārt pretinieki ir satraukti, ka varas iestāžu rīcībā būs pārāk daudz informācijas par mūsu privāto dzīvi.
Cīņa ar islāma kaujiniekiem, kuri atgriežas no Sīrijas, cilvēktirdzniecības ierobežošana, piespiedu prostitūcijas apkarošana un iespējamo teroristu izsekošana ir tikai daži no argumentiem, ko min pasažieru datu uzglabāšanas sistēmas aizstāvji.
Viens no idejas virzītājiem EP, britu deputāts Timotijs Kirkhops saka, ka bez Eiropas noteikumiem katrā valstī būs sava sistēma, kas radīs haosu.
„Mums ir pilnīgi nepieciešams pieņemt vienotus Eiropas noteikumus, kas regulētu visas šīs pasažieru datu uzglabāšanas sistēmas dažādās dalībvalstīs. Tas aizpildīs milzu robu datu aizsardzības standartu un pilsoņu tiesību jomā. Citādi mums būs pilnīgs haoss un vēl vairāk problēmu,” saka Kirkhops.
Latvija ir starp tām 15 dalībvalstīm, kas jau veido šādu sistēmu pat negaidot kopīgo Eiropas noteikumu pieņemšanu. Tas nav aizliegts, lai gan dažās valstīs tam ir apšaubāms juridiskais pamatojums. Naudu tam dod EK, kas nespējot nodrošināt vienotas Eiropas sistēmas pieņemšanu, mēģina panākt savu pa sētas durvīm.
Šāda komisijas rīcība ir saniknojusi Nīderlandes liberāldemokrāti Sofiju Intfeldi.
„Manuprāt, šādu rīcību dēvē par kukuļošanu. Komisija dod dalībvalstīm naudu, lai tās izveidotu savas nacionālās pasažieru datu uzglabāšanas sistēmas. Un pēc tam tā varēs pateikt, ka mums ir pārāk daudz atšķirīgu sistēmu un tādēļ ir nepieciešams ieviest vienādus nosacījumus visiem. Paskat, mums pēkšņi ir iemesls, lai pieņemtu direktīvu! Tā ir vistīrākā kukuļošana! Un tas ir nožēlojams veids, kā pieņemt likumus, ko es nevaru izskaidrot saviem vēlētājiem,” kritiska ir Intfelde.
Viņa uzsver, ka piedāvātā sistēma ļaus līdz pat pieciem gadiem uzglabāt dažādu personisku informāciju par katru no mums. Vairāku valstu varas iestādēm būs zināms kur un kad mēs esam ceļojuši, kur mēs dzīvojam un kāds ir mūsu kredītkartes numurs, lai gan par vairumu no pasažieriem nav ne mazāko aizdomu par kādu noziegumu veikšanu. Intfelde uzskata, ka tam nav pietiekami liela pamatojuma.
Par datu uzglabāšanu ir satraukts arī Zaļo grupas deputāts no Vācijas Jans Filips Albrehts.
Viņš atgādina, ka ES tiesa jau nesen ir atcēlusi Datu uzglabāšanas direktīvu, jo tā pieprasīja glabāt pārāk daudz informācijas par iedzīvotāju telefonsarunām bez skaidra pamatojuma vai aizdomām. „Es pilnībā atbalstu datu apmaiņu starp dalībvalstu tiesībsargājošajām iestādēm, ko tās vairākkārt ir aktualizējušas. Pret to man nav ne mazāko iebildumu. Problēmas ir ar datu uzglabāšanu, ko paredz šī direktīva. Mēs nevaram par to lemt bez nesenā ES tiesas sprieduma izvērtējuma,” norāda Albrehts.
Pašlaik nav skaidrs vai un kad Eiropas aviospasažieru datu uzglabāšanas sistēma varētu tikt pieņemta. Iepriekšējais parlamenta sasaukums to jau ir noraidījis. Un pirmās diskusijas pēc maijā notikušajām vēlēšanām liecina, ka arī šoreiz ir gaidāmas karstas debates, jo līdzsvars starp drošību un personiskās dzīves aizsardzību ir ļoti trausls.
