Viņš skaidroja, ka Ziemeļkorejas asā un izaicinošā retorika pret lielāku un stiprāku pretinieku ir “ieejas karte uz izdzīvošanu”, jo “nekā cita jau viņiem nav”. Proti, tādā veidā Ziemeļkoreja pamato savu pastāvēšanu, un tās elite notur valsts pastāvēšanu.
Tiesa, šādai retorikai ir risks. Kari reizēm sākas nevis pēc lielas plānošanas un izvērtēšanas, bet pārprotot otru pusi un neuztverot tā patiesos nolūkus. Turklāt abu līderu personības un iekšpolitiskā situācija viņu vadītajās valstīs rada papildus bažas. Ziemeļkorejas prezidentam Kimam Čenunam ir jāparāda, ka viņš ir cienīgs vadītājs valstī pēc sava tēva un vectēva valdīšanas. Savukārt ASV prezidentam Donaldam Trampam nav daudz telpas rīcībai. Iekšpolitikā viņa iniciatīvas daudzējādā ziņā ir bloķētas, tāpēc atliek ārpolitika.
Ziņots, ka pēdējos mēnešos spriedze starp ASV un Ziemeļkoreju ir saasinājusies. Abas puses vairākkārt viena otrai ir piedraudējušas.
