Viņš uzsvēra, ka abas puses turpina pretendēt uz vienām teritorijām un neviena no tām nav gatava kompromisam.
Piemēram, Jeruzaleme. Šajā pilsētā vēsturiski ir dzīvojuši gan palestīnieši, gan ebreji, un abas puses tai jūtas piederīgas.
Vēl vairāk - ja patiešām ASV savu vēstniecību pārcels uz Jeruzalemi, tad tādā veidā Vašingtona simboliski būs atzinusi Jeruzalemi kā Izraēlas pilsētu. Tad ir iespējama vēl viena intifada - palestīniešu sacelšanās, kam ASV solis būs nepieņemams, pieļāva eksperts.
Savukārt Izraēla turpina paplašināt savu koloniju palestīniešu teritorijās, kā arī atbalsta sienas esamību starp abu pušu teritorijām. Izraēlas skatījumā - kolonija un siena ir tās izdzīvošanas jautājums.
Jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas attieksme pret Izraēlu patlaban ir pretrunīga. No vienas puses, Tramps atzinis, ka viņam vēl nav viedokļa Izraēlas un Palestīnas konfliktā, no otras puses, viņa attieksme pret Izraēlu, visticamāk, būs labvēlīgāka, nekā tā bija nesenajam ASV prezidentam Barakam Obamam, atzina Hiršs.
Ziņots, ka Izraēla februāra sākumā apstiprināja vēl 3000 jaunu ebreju kolonistu mājokļu būvi palestīniešu teritorijās, bet vienlaikus sākusi evakuēt Amonas ebreju koloniju Rietumkrastā. Izraēlas tiesa to atzina par nelikumīgu, secinot, ka apmetne pirms divām desmitgadēm uzbūvēta uz privātas palestīniešu zemes.
