5. un 6. aprīlī gaidāmajam NATO ārlietu ministru samitam bija jākļūst par pirmo, kurā piedalītos arī jaunais ASV ārlietu resora vadītājs Rekss Tilersons. Taču valsts sekretārs pieņēmis lēmumu uz šo samitu nedoties, tā vietā dodot priekšroku šajās dienās paredzētajām prezidenta Donalda Trampa sarunām ar Ķīnas prezidentu Si Dziņpiņu kūrortā Floridas štatā.
Komentējot šādu lēmumu, Valsts departamenta pārstāvji paskaidrojuši, ka Tilersons jau šajā nedēļā Vašingtonā tiksies ar vairumu no alianses ārlietu ministriem, lai runātu par kopīgu cīņu pret radikālo grupējumu “Daīš” jeb „Islāma valsts”. Tieši tāpēc ministram neesot nepieciešams doties arī uz Briseles samitu un viņu aizstāšot valsts sekretāra vietnieks Toms Šenons.
Šāds paziņojums izraisījis neizpratni gan ekspertu, gan preses, gan alianses sabiedroto vidū, jo
Tilersons neesot piekritis pat alianses piedāvājumam pārcelt samita norises laiku.
Taču īpaši liela uzmanība tiek pievērsta faktam, ka savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps NATO aliansi nosauca par novecojušu, pieprasot, lai pārējās alianses dalībvalstis palielinātu savus izdevumus aizsardzībai.
Arī fakts, ka nākamajā mēnesī Tilersons tomēr gatavojas apmeklēt G7 tikšanos Itālijā, vēlāk ceļojot arī uz Krieviju, ir licis aktivizēties diskusijām par jaunās ASV administrācijas vēlmi meklēt iespējas uzlabot attiecības ar Maskavu. Šeit tiek atgādināts, ka, darbojoties kompānijas "Exxon Mobil" vadībā, Tilersonam bijušas ciešas saiknes ar Krievijas valdību un viņš savulaik arī apšaubījis Krimas aneksijas dēļ pret Krieviju ieviesto sankciju lietderību.
Reksa Tilersona lēmumu asi kritizējis arī Demokrātu partijas pārstāvis Kongresā no Ņujorkas Eliots Endžels, nosaucot šādu rīcību par nopietnu kļūdu, kas iedragās Amerikas visnozīmīgākās alianses uzticību. Pēc Endžela vārdiem,
vienīgais izskaidrojums šādai ASV administrācijas rīcībai varētu būt signāls par ārpolitikas novēršanos no Rietumu demokrātijai vissvarīgākās institūcijas, tuvinoties Kremļa autokrātiskajam režīmam.
Tikmēr diplomātiskie avoti raidsabiedrībai BBC pauduši viedokli, ka Tilersona lēmums varētu būt izskaidrojams ar Donalda Trampa vēlmi dibināt ciešākus sakarus ar globālajām lielvalstīm tā vietā, lai iesaistītos dziļākās diskusijās ar daudz mazākām valstiņām, kuras ir atkarīgas no ASV aizsardzības. Arī vārdā nenosaukti avoti aģentūrai "Reuters" izteikušies, ka attiecību veidošana ar pasaules lielajiem autokrātiem nebūtu pareizā politiskās dienaskārtības prioritāte. Tā vietā būtu jākoncentrējas uz lielākajām demokrātijām, un NATO ir uzskatāma par transatlantiskās lielo demokrātiju grupas drošības instrumentu.
Tāpat "Reuters" atgādina, ka pēc šonedēļ notikušās ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktora Džeimsa Komija noklausīšanās parlamentā jebkāda Trampa administrācijas pārstāvju viesošanās Krievijā noteikti tiks rūpīgi izpētīta, cenšoties noskaidrot, vai šeit nav kāda saikne starp Trampa priekšvēlēšanu kampaņu un iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā.
