Pudždemons otrdien, 10.oktobrī, uzrunā parlamentā minēja, ka notikušais balsojums dod tiesības uz neatkarību, tad paziņoja, ka process uz laiku apturēts un viņš aicina Madridi uz dialogu, bet vēlu naktī parlamenta valdošās koalīcijas pārstāvji tomēr parakstīja neatkarības deklarāciju.
Taču šis bija simboliskais solis, jo tikai Katalonijas parlaments var oficiāli pieņemt lēmumu par neatkarības pasludināšanu, par to nobalsojot.
Eksperti uzskata – Katalonijas līderis izvēlējies maigāko paziņojuma formu, kādu vien varēja.
“Droši vien, ka esmu vīlusies, jo mēs gaidījām tādu īstu neatkarības pasludināšanu. It kā to teica, bet ne pa īstam...” atzina Barselonas iedzīvotāja Estere.
“Tagad Spānijas valdībai pēdējā iespēja iet uz pārrunām, tas ir interesants gājiens – mēs parādīsim Eiropai, ka mēs gribam lemt par savu nākotni, bet esam gatavi diskutēt,” sacīja Barselonas iedzīvotājs Nikolass.
Madridei trešdien bija jāizvēlas – ņemt vērā to Katalonijas prezidenta paziņojuma daļu, kur viņš izsludina pauzi neatkarības pasludināšanas procesā un piedāvā dialogu, vai tomēr reaģēt uz parakstīto deklarāciju un izmantot Spānijas konstitūcijas pantu, kas šādā situācijā pieļauj reģiona autonomijas atņemšanu.
Bet arī Spānijas premjers Mariano Rahojs izvēlējas nogaidošo pozīciju. No vienas puses, viņš lika saprast – nekāda dialoga nebūs, no otras – nolēma nesaasināt situāciju. Rahojs apsolīja nosūtīt vēstuli Katalonijas politiķiem ar lūgumu paskaidrot, vai neatkarība tomēr pasludināta.
“Ar šo lēmumu mēs vēlamies iedrošināt visus pilsoņus, it īpaši Katalonijā, kuri ir satraukti pēc Katalonijas valdības rīcības. Turpmākā mūsu rīcība būs atkarīga no Katalonijas valdības prezidenta atbildes,” solīja Rahojs
Formāli Barselonai ir piecas dienas, lai uz šo aicinājumu atbildētu, Spānijas valdības lēmumu “Panorāmai” skaidroja Katalonijas parlamenta opozīcijas deputāts un Spānijas premjera Rahoja partijas biedrs Fernando Sančess (Tautas partija).
“Mēs gribam dot Katalonijas prezidentam iespēju mums skaidri pateikt – jūs rīkojaties konstitūcijas ietvaros, tā pasaka, ka Spānija ir nedalāma, vai pārkāpiet konstitūciju? Ja ievērojiet konstitūciju, tad mēs varam runāt par visu. Bet tas, ko mēs nedarīsim, mēs neakceptēsim politisko šantāžu,” skaidroja Sančess.
“Ja Katalonijas valdība šos lūgumus ignorēs, tad Madridei būs visas tiesības pārņemt varu reģionā, pasludināt ārkārtas Katalonijas vietvaras vēlēšanas vai uz gadu atcelt vietējo iestāžu, piemēram, policijas, darbību,” stāstīja Sančess.
Tas nozīmē, ka politiski Barselona un Madride joprojām ir strupceļā. Madride skaidro – dialogs ar Barselonu iespējams tikai tad, ja tā aizmirsīs par nesen notikušā referenduma rezultātiem. Bet Barselona uz to nekad nebūs gatava. To Latvijas televīzijai ekskluzīvā intervijā apstiprina Katalonijas parlamenta spīkere Karme Korkadela.
“Referenduma balsošanas urnas mums neliek šaubīties – Katalonijas tauta ir teikusi “jā” un Katalonijas valdības prezidents ir pieņēmis šo mandātu,” uzsvēra Karme Forkadela.
“Prezidents pasniedza roku un piedāvāja dialogu Spānijai. Rahojs prasa, ko Pudždemona kungs ir paziņojis, bet man liekas, ka viss jau tagad ir skaidrs. Tagad Rahojam ir jāizlemj – izvēlēties dialogu vai represijas,” norādīja Forkadela.
Eksperti atzīst – ja Spānijas valdība tomēr izvēlēsies spēka scenāriju, tas, galu galā, tikai palīdzēs neatkarības atbalstītājiem.
Pompeu Fabra universitātes asociētais profesors Klauss-Jurgens Nagels norādīja, ka reālā vara un spēks, protams, ir Spānijas pusē, tā bauda starptautiskā biznesa un Eiropas Savienības atbalstu.
“Bet šobrīd Katalonijas iedzīvotāju, kuri jūtas nošķirti no Spānijas, ir vairāk nekā jebkad iepriekš! To rāda arī socioloģiskās aptaujas. Un, ja no Spānijas puses turpināsies pretdarbība, jebkādas represijas – un tas ir ļoti reālistisks scenārijs - Katalonijas neatkarības atbalstītāju pulks augs vēl,” prognozēja Nagels.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze. Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.
Aizvadītajā nedēļā tūkstošiem cilvēku piedalījušies demonstrācijas gan par, gan pret neatkarību.
