6,3 magnitūdu liela zemestrīce – tādu satricinājumu izraisīja Ziemeļkorejas jaunākais kodolizmēģinājums. Tas radījis plašu starptautisko nosodījumu gan no Ziemeļkorejas kaimiņvalstīm, gan ASV.
ASV uzstās uz vēl stingrākām ekonomiskām sankcijām ANO Drošības padomē.
Kā norāda eksperti, Ziemeļkorejas kodolprogrammas attīstības temps ir vērā ņemams, taču izmēģinājums vairāk kalpo kā politisks signāls, ka valsts nepakļausies sankcijām, nevis kā kara pieteikums.
“Tā noteikti ir satraucoša situācija, bet es neuzskatu, ka Ziemeļkoreja tiešām ir gatava izmantot šādu ieroci. Ziemeļkoreja apzinās, ka jebkāda veida konflikts rezultētos valsts iznīcībā, un arī ASV un tās sabiedrotie apzinās, ka šāds konflikts viņiem ļoti dārgi izmaksātu. Tāpēc, visticamāk, redzēsim, ka saspīlējums saglabāsies, bet situācija būtiski nemainīsies,” komentēja Kodolieroču neizplatīšanas centra pētnieks Šī Kotons.
Apzinoties, ka tiešs militārs konflikts nevienai pusei nav izdevīgs, amerikāņi turpina uzstāt uz diplomātisku risinājumu, vienlaikus izrādot atturēšanas spēku. Nupat noslēgušās ASV un Dienvidkorejas kopīgās militārās mācībās, un Seula apsver valstī izvietot amerikāņu taktiskos kodolieročus.
Kodolizmēģinājumu nosodījušas arī Phenjanas sabiedrotās Krievija un Ķīna. Tomēr tās arī norāda, ka šādi izmēģinājumi ir reakcija uz starptautisko spēku mācībām reģionā, kuras Ziemeļkoreja uzskata par draudu savam režīmam.
“Es uzskatu, ka ASV, Japānai un Dienvidkorejai ir jāpaātrina dialogs ar Ziemeļkoreju, lai mazinātu tās bailes par savu drošību. Mums jāpadomā, kāpēc Ziemeļkorejai tik izmisīgi vēlas attīstīt šos ieročus. Jo tā vienmēr jutusi drošības draudus, jutusies, kā ienaidnieku ieskauta. Tāpēc risinājumu jāsāk meklēt no šā leņķa,” norādīja Korejas pussalas pētījumu centra vadītājs Donils Kims.
Eksperti apstiprina, ka jaunākais kodolizmēģinājums bija pat līdz deviņām reizēm spēcīgāks par iepriekšējo, bet ir piesardzīgi pret izteikumiem, ka Ziemeļkorejas rīcībā patiešām ir ūdeņraža bumba – pasaulē visjaudīgākā kodolbumba – un ka Ziemeļkoreja spētu šādu kodolieroci izmantot ar starpkontinentālo raķeti.
Kā norāda aģentūra AFP, lai arī Rietumu medijos Ziemeļkorejas režīms bieži vien tiekot atspoguļots kā iracionāls vai nelīdzsvarots,
patiesībā Phenjana demonstrējos ļoti izteiktu spēju veiksmīgi aprēķināt un laicīgi veikt darbības, kas rada maksimālu efektu.
Tiek atgādināts, ka faktiski šis saspīlējums turpinās jau vairākus mēnešus un ir atbilde uz ASV un Dienvidkorejas kopīgajām militārajām mācībām, kuras tiek uzskatītas par iespējamā iebrukuma mēģinājumu. Šādas retorikas turpināšana ļauj iegūt arī sabiedrības atbalstu valsts kodolprogrammas virzīšanai, kas savukārt nozīmē arī milzīgu līdzekļu ieguldīšanu no jau tā patukšā valsts budžeta.
Vienlaicīgi eksperti norāda, ka Ziemeļkorejas līderi Kims Čenuns arvien turpina pārbaudīt arī ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš solījis pret Phenjanu vērsties ar visu naidu un spēku. Lai arī amerikāņu diplomāti turpina uzstāt uz diplomātisku krīzes risinājumu, katrs jauns kodolizmēģinājums pastiprina Kima Čenuna kārtis, tirgojoties ar Vašingtonu.
Savu savu pirmo kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja īstenoja 2006.gadā, un kopš tā laika sarīkoti vēl vairākus izmēģinājumi. Kopš pagājušā gada sākuma tā ir sarīkojusi arī divus kodolizmēģinājumus ar mērķi izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV.
Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos pastiprinājusi ballistisko raķešu izmēģinājumus. Augustā tā palaida raķeti, kas pārlidoja pāri Japānai, Hokaido salai. Vēl pirms tam jūlijā Ziemeļkorejas paziņoja, ka sekmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas, saskaņā ar ekspertu aplēsēm, būtu spējīga sasniegt Aļaksu.
