Dienas notikumu apskats

Eiropas Savienībā atceļ mobilo sakaru viesabonēšanas piemaksas

Dienas notikumu apskats

Vācija kritizē ASV sankciju plānus pret Krieviju

Eksperti: NATO ir jaunu izaicinājumu un pārmaiņu priekšā

Eksperti: NATO ir jaunu izaicinājumu un pārmaiņu priekšā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

NATO ir jaunu izaicinājumu un pārmaiņu priekšā, taču NATO Varšavas samita laikā pieņemtie lēmumi palielināt alianses spēku klātbūtni Baltijas reģionā un Polijā ir nodemonstrējuši NATO partneru uzticību. Šāds viedoklis piektdien, 16.jūnijā, pausts Latvijas Ārpolitikas institūta organizētā starptautiskā diskusijā par Ziemeļatlantijas alianses nākotni.

Diskusijā runāts gan par politiskiem, gan drošības, gan stratēģiskiem izaicinājumiem, ar kuriem nu jau 29 valstu lielajai aliansei nākas saskarties pašlaik un var nākties saskarties nākotnē.  

Kopš Ukrainas konflikta izcelšanās NATO alianse ir beidzot atgriezusies pie saviem pamatprincipiem – kolektīvās aizsardzības. Taču laikā starp pērnā gada NATO samitu Varšavā un pagājušajā mēnesī notikušo samitu Briselē situācija kārtējo reizi ir mainījusies. Tas izskaidrojams gan ar jaunā ASV prezidenta stāšanos amatā, gan “Brexit” jautājumu, gan faktu, ka no Krievijas netiek saņemti nekādi signāli, ka tās agresīvā politika drīzumā varētu mainīties.  

Vairums diskusijas dalībnieku norāda, ka alianse ir nonākusi jaunu izaicinājumu priekšā un to var dēvēt pat par 360 grādu adaptāciju.

Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta vecākais pētnieks Niks Čaildss uzsver, ka NATO nākotnes pārmaiņas pašlaik galvenokārt ir koncentrētas ap 2% iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzībai. Taču pēc viņa vārdiem, šis jautājums ir visai sarežģīts.

“Ja visas NATO Eiropas dalībvalstis, kuras pašlaik nav sasniegušas 2% robežu, to tomēr sasniegtu, aizsardzības budžets Eiropā būtu jāpalielina par vairāk nekā 40%. Tie ir aptuveni 93,4 miljardi dolāru papildu jau 230 miljardiem dolāru, kas tiek atvēlēti pašlaik. Vācijai vien savi izdevumi būtu jāpalielina par 30 miljardiem,” norādīja Čailds.

“Protams, šī ir ļoti laba apņemšanās, taču tā var visu prioritāšu trajektoriju novirzīt citā virzienā. Mēs uzskatām, ka prasība parādīt naudu var nostāties ceļā, mūsuprāt, galvenajam elementam – patieso spēju nodemonstrēšanai, kas var ietekmēt mūsu kopējo aizsardzību,” uzsvēra pētnieks.

Nenoliedzami, finansējuma jautājums ir saasinājies pēc Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā, kas aliansei radījis papildu izaicinājumus. Atlantijas padomes Ziemeļeiropas programmas direktore Anna Vīslandere gan uzskata, ka Trampu nevar vainot visas liberālās sistēmas apdraudējumā, jo visi šie draudi ir pastāvējuši jau iepriekš. Pēc viņas vārdiem,

gan NATO, gan Eiropas Savienība pašlaik virzās pretī kaut kam jaunam un šo neskaidrības pilno laiku savās interesēs var izmantot, piemēram, Krievija.

“Mums ir jābūt gataviem tam, ka Krievija centīsies izmantot apjukumu sistēmā, lai nāktu klajā ar kādu stratēģisku pārsteigumu. Tas ļautu sakopot varu pirms 2018.gada Krievijas prezidenta vēlēšanām. Manuprāt, Eiropas Savienībai un NATO par to būtu jāsāk runāt jau tagad, īpaši skatoties nevis uz institucionāliem jautājumiem, bet uz ietekmes sfērām. Ar to es domāju Ukrainu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu vai Balkānus. Manuprāt, mēs varam sagatavoties šādam notikumu scenārijam vai pat to apsteigt,” norādīja Vīslandere.

Krievijas jautājums piektdienas diskusijā tika apspriests arī, analizējot Varšavas samitā pieņemto lēmumu izvietot Baltijas valstīs un Polijā papildus NATO spēku vienības. Eksperti norāda, ka, no vienas puses, ar pašreizējo spēku apjomu ir pietiekami un ir nodemonstrēta alianses partneru uzticība. No otras puses, nedrīkst paļauties tikai uz sabiedrotajiem, bet ir jāturpina rūpēties arī pašiem par savu drošību, stājoties pretī 21.gadsimta izaicinājumiem. Uz to norādīja Latvijas Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš.

“No trijiem veidiem, kā sevi aizsargāt, mums pirmajā vietā ir jāliek elastīgums. Tam seko uzticama pašaizsardzība. Atcerēsimies, ka pirms NATO 5.panta ir 3. pants, kurš uzliek par pienākumu katrai valstij aizsargāt pašiem sevi. Un visbeidzot kolektīvā drošība – piektais pants, kurā parādās gan atturēšana, gan tā dēvētais uzvilktās stieples efekts. Tu parauj aiz stieples, un tad ies vaļā visa elle, iedarbinot visu NATO spēku. Cik ilgi mēs vēlamies NATO paplašināto spēku klātbūtni mūsu valstī? Oficiāli tiek teikts – tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Patiesībā mēs vēlamies, lai šī nepieciešamība būtu, cik iespējams, īsa. Jo mūsu mērķis ir dzīvot blakus stabilai, demokrātiskai, paredzamai un draudzīgai Krievijai,” pauda Kažociņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti