Ekonomikas pētniece: Ķīnas mērķis ir vājināt Eiropu, lai tai nebūtu iespēju vājināt Ķīnu

Eiropas Savienības attiecības ar Ķīnu ir ārkārtīgi saspīlētas. Turklāt Ķīnas mērķis tiešām ir vājināt Eiropu, nevis veicināt tās izaugsmi, un tam palīdz „dali un iekaro” princips, kas nodrošinātu piekļuvi Eiropai, intervijā Latvijas Radio norāda Honkongā bāzētās Francijas bankas "NATIXIS" galvenā ekonomiste Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī Briseles ekonomikas domnīcas „Bruegel” pētniece Alisija Garsija-Herrero (Alicia Garcia_Herrero).

Latvijas Radio: Kā Jūs raksturotu pašreizējās Eiropas Savienības un Ķīnas attiecības? Un kā jūs izskaidrotu „Ķīnas piekopto „dali un iekaro” jeb "skaldi un valdi" stratēģiju Eiropā?

Alisija Garsija-Herrero: Eiropas Savienības un Ķīnas attiecības ir ārkārtīgi saspīlētas. Un tas tāpēc, ka galvenais spēlētājs – Vācija – uz ilgu laiku ir pāršķīrusi auglīgo un ienesīgo attiecību lappusi attiecībās ar Ķīnu. Vācijas eksports uz Ķīnu krītas, un Ķīna sāk ar Vāciju konkurēt, īpaši precēs ar augstu pievienoto vērtību.

Ķīnas ražošanas stratēģijā līdz 2025.gadam ir izteikta apņemšanās ražošanā iekļaut arvien vairāk vietējo produktu. Un tas smagi iedragās tirdzniecības attiecības ar Vāciju. Vēl 2016.gadā, kad es biju konsultante Eiropas Komisijai (EK), es biju ļoti skeptiska par nākotnes attiecībām, bet komisija tā nedomāja.

Tagad gan komisija, gan Vācija sāk atvērt acis, ka Ķīna rāda dažādas sejas un aizstāv protekcionismu.

„Dalīt un iekarot” ir labākā Eiropas Savienības vājināšanas stratēģija. Tā vienmēr ir bijusi veiksmīga, jo mēs neesam valsts un mūs ir viegli šķelt un iekarot.

Politiskās neskaidrības laikā tādās Eiropas valstīs kā Vācija un Lielbritānija Francijas prezidents Emanuels Makrons ir pozicionējis sevi kā vienu no potenciālajiem Eiropas Savienības līderiem. Vai viņa ceļojums bija balstīts tīri uz Francijas interesēm, vai arī tam bija kāda vērā ņemama pievienotā vērtība Eiropas Savienībai?

Makrona paziņojumi preses konferencē rada iespaidu, ka viņš pārstāv visu Eiropas Savienību, taču neviens viņam šādu mandātu nav devis. Makrons vēlas tādējādi palielināt savu ietekmi sarunās ar Ķīnu. Salīdzinājumam - Vācija uz Ķīnu eksportē četrreiz vairāk nekā Francija, bet abu valstu ekonomikas tik ļoti neatšķiras. Tāpēc Francija ievērojami atpaliek. Bet tā kā Angela Merkele pašlaik ir ļoti vāja, Makrons vēlas parādīt sevi kā līderi. Bet es personīgi uzskatu, ka Makrons darīja visu iespējamo tikai un vienīgi Francijai. Maksimums, ko viņš pateica, ir tas, ka sadarbība nedrīkst būt vienvirziena process.

Makrons tiešām bija labā pozīcijā, jo viņš ir viens no pirmajiem Eiropas līderiem, kurš ieradies Ķīnā. Vai var teikt, ka jebkurš nākamais, kurš centīsies savaldzināt Pekinu, saņems mazāk nekā Parīze?

Noteikti. Vēl viens iemesls, kāpēc viņš tika uzņemts ar tādu godu, ir tas, ka viņš ļoti labi apzinās noskaņojuma maiņu Vācijā –

Vācija vairs nav Ķīnas ekonomiskais sabiedrotais. Par tādu var kļūt Francija.

Piemēram, Makrons bija finanšu ministrs, kad Tulūzas lidosta tika pārdota ķīniešiem, Makrons ir bijis arī finanšu baņķieris, un tas Pekinai patīk. Viņš māk panākt vienošanās un ir uz biznesu orientēts prezidents. Un Ķīnai tas ir ideāls variants.

Austrumeiropā valda uzskats, ka Ķīna savas klātbūtnes palielināšanai reģionā dod dāsnus solījumus un daudzu valstu līderi vēlas nodibināt, cik vien iespējams, tuvas attiecības ar Pekinu. Ķīna tiek uzskatīta par tādu kā brīnumu, uz kuru tiekties, īpaši mazākajām valstīm. Taču daži eksperti brīdina, ka jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nekas nenāk par brīvu.

Protams. Paskatieties, kas, piemēram, notika Tirānā, kur vidusmēra ķīniešu banka nopirka licences vietējā lidostā uz 12 gadiem par nieka 18 miljoniem dolāru. Kāpēc? Iespējams, ka Albānijas valdība vēlējās izpatikt Ķīnai. Un Ķīnai patīk izmantot savu varu, lai nosistu cenu loģistikas centriem – ostām, lidostām. Es būtu ļoti piesardzīga, jo viņu piešķirtā nauda patiešām ir maza. Tiek uzskatīts, ka Eiropas Savienības finansējums ir garantēts un ir nepieciešama kāda kabatas nauda kā bonuss. Un tāpēc viņiem patīk spēlēt ar Ķīnu.

Taču, manuprāt, Ķīna ir pārāk liela Austrumeiropas valstīm, un tai būs vienalga, ka tiek maksāts mazāk, nekā solīts.

Taču šādi izpaužas šis „dali un iekaro” princips un tiek nodrošināta piekļuve Eiropai. Mērķis tiešām ir vājināt Eiropu, nevis veicināt tās izaugsmi.

Tātad var teikt, ka visi šie jaunie Zīda ceļi uz Eiropu un Āfriku vairāk ir nevis ekonomisks, bet politisks instruments?

Jā. Protams, ka ir arī praktisks ieguvums – ja tev ir osta vai lidosta, tu uz un caur to vari pārvadāt, ko gribi.

Taču galvenais ir vājināt Eiropu, lai tai nebūtu iespēju vājināt Ķīnu.

Kā Eiropas Savienības un Ķīnas attiecības var ietekmēt vēl divi ietekmīgi spēlētāji – Krievija un ASV?

Ziniet, [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir kā Gētes Mefistofelis, kurš ir pārdevis savu dvēseli nelabajam, lai izdzīvotu. Lai cik spēcīga arī neizskatītos Krievija, tā ir ļoti sarežģītā situācijā. Ķīna atbalsta Krieviju, bet... Ķīna prasīs par to samaksu! Krievija jau tagad ir parādā Ķīnas bankām ap 70 miljardiem dolāru. Un, pārāk paļaujoties uz Pekinu, faktiski Putins ir iedzinis sevi slazdā – viņam vajag naudu, lai viņš izdzīvotu.

Ja runājam par ASV,

man ir sajūta, ka Savienotās Valstis ir atrautas no realitātes un neredz, ka Ķīna jau ir visur

– tā ir ASV nozīmīgākajā partnerī Eiropas Savienībā, ilggadējam sabiedrotajam Austrālijai jau ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums ar Ķīnu, un tagad notiek diskusijas, ko darīt tālāk, jo ķīnieši ir visur. Manuprāt, ASV aizver acis un pārāk zemu novērtē Ķīnas radītos riskus, kas ir izpletušies tālu ārpus Āzijas robežām. ASV vienkārši ir tik vājās pozīcijās, ka vairs to neredz.

Bieži vien arī tiek runāts par to, ka par spīti ekonomiskajai varai un izaugsmei būtu piesardzīgi jāskatās uz nākotni. Vai tik drīzumā šis Ķīnas burbulis nesprāgs?

Nē, Ķīnai ir ļoti daudz iekšējo problēmu, bet tuvākajā laikā nekāda sprādziena nebūs. Un es nedomāju, ka Ķīna varētu sabrukt – tai ir pietiekami daudz manevrēšanas iespēju. Jā, tai ir arī pietiekami daudz nopietnu problēmu, bet es neparedzu nekādu smagu krīzi.

4 komentāri
Anonīms lietotājs 17890
Trampa politika ir pilnīga katastrofa. Trampa impulsīvie un stulbie izlēcieni strauji mazina ASV autoritāti un ietekmi. Kas attiecas uz sadarbību ar Ķīnu, tad agri vai vēlu bija jānotiek spēles maiņai. Bija skaidrs, ka Ķīnas ambīciju izpausmes kaut kad sāks traucēt sadarbību un nāksies to pārskatīt. Ķīna nav vienīgā, kas māk lietot protekcionisma instrumentus.
Kremilek Rukis
+1, Freimaņa kungs! ja par tēmu, tad - Ķīnas fantastiskā izaugsme ir tikai viena no Rietumu stratēģiskajām kļūdām, kurai pamati tika ielikti pirms ~40 gadiem. Vēl būtu jāpiemin dzimstības sprādziena veicināšana Āfrikā un Tuvajos austrumos, Krievijas palaišana pašplūsmā 90. gadu beigās un Rietumu suverēnā parāda burbulis.
Kristaps Freimanis
"Dali un iekaro" laikam latviski ir "skaldi un valdi"...
darbvedis
Pateicos par labojumu! Laikam pazudu tulkojumā
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti