Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

Euranet Plus

Skaitļi un fakti: Olimpiāde pārceļas uz ekrāniem

EK priekšsēža vietnieks Marošs Šefčovičs par Nord Stream 2, Eiropas Enerģētikas savienību

EK vadītāja vietnieks: Ar Krieviju par «Nord Stream 2» jārunā visas Eiropas vārdā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šīs nedēļas laikā ar jaunu sparu uzliesmojušas diskusijas par gāzesvada ''Nord Stream 2'' būvniecību, Vācijai atļaujot šī gāzesvada būvniecību savos teritoriālajos ūdeņos. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš jau prognozējis, ka briest nopietns EP konflikts ar Vāciju.

Daudzu acis tiek vērstas Eiropas Komisijas (EK) virzienā, kas atzīst, ka tās rīcībā ir tikai noteikumi un likumi un pat to piemērošanas likumība tiek apšaubīta. Šajās dienās Rīgā viesojas EK priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, kurš intervijā Latvijas Radio stāsta par to, kā redz projekta ''Nord Stream 2" nākotni, kā arī par to, kādā stāvoklī pašlaik ir Eiropas Enerģētikas savienība.

Uģis Lībietis: Runājot par Eiropas Enerģētikas savienību - vai mēs varam teikt, ka mēs tuvojamies patiešām īstai enerģētikas savienībai, vai arī joprojām pastāv gana daudz izaicinājumu?

Marošs Šefčovičs: Īsi man gribētos atbildēt – jā, mēs varam! Taču paskaidrojot sīkāk… pašā sākumā mums bija jānodrošina, ka mums Eiropas Savienībā ir pietiekami daudz enerģijas. Jūs zināt, cik gāzes piegāžu pārtraukumi var būt postoši valstu ekonomikām, tāpēc pirmkārt mēs koncentrējāmies uz piegāžu drošību. Un Latvija šeit ir paveikusi milzīgu darbu. Tad, kad mēs bijām garantējuši piegāžu drošību, mēs sākām koncentrēties uz to, kā padarīt šo enerģiju tīrāku.

Tagad mēs koncentrējamies uz to, kā šo tīro enerģiju izmantot citos ekonomikas sektoros, piemēram, tīrākās automašīnās, tīrākā ražošanā, lai pārliecinātos, ka samazinās gaisa piesārņojums.

Pirms trijiem gadiem mēs pieņēmām enerģētikas stratēģiju, kur uz 14 lappusēm bija izklāstīts, ko mēs vēlamies sasniegt. Esmu diezgan pārliecināts, ka līdz šī gada beigām visi izvirzītie uzdevumi tiks izpildīti. Vienīgā lieta, kur mums vēl jāsadarbojas ar dalībvalstīm, ir veidojot nacionālos enerģētikas un klimata plānus līdz 2030. gadam un pēc tā.

Jūs teicāt, ka pirmais uzdevums bija enerģētiskās drošības garantēšana. Pēdējo dienu laikā atkal ir uzjundījušas diskusijas par gāzesvada ''Nord Stream 2'' būvniecību. Baltijas reģiona valstis ne reizi ir uzstājušas, ka šis gāzesvads noteikti nenāk par labu enerģētiskajai drošībai. Taču tagad Vācija ir atļāvusi šī gāzesvada būvniecību savos teritoriālajos ūdeņos. Kāda ir Eiropas Savienības pozīcija šajā jautājumā? Vai joprojām uzskatāt, ka šis ir ģeopolitisks projekts, vai arī gala lēmumam tomēr jāpaliek dalībvalstu rokās?

Pirmkārt, enerģijas piegāžu ziņā mēs noteikti esam labākās pozīcijās nekā pirms dažiem gadiem. Tas tāpēc, ka esam pieņēmuši likumdošanu, kas enerģijas pārrāvumu gadījumā uzliek kaimiņiem par pienākumu jums palīdzēt. Mēs esam pieņēmuši arī jaunus likumus par procesu caurskatāmību. Piemēram, ja kāda lielvalsts vēlēsies starpvaldību līgumos uzspiest kādas prasības, kas ir pretrunā Eiropas interesēm, tas vairs nebūs iespējams. Mēs arī esam uzdevuši uzņēmumiem atklāt noslēgtos līgumus uzraugošajām institūcijām, ja līgums ir par vairāk nekā 40 procentiem no energoresursu piegādēm valstij. Pateicoties diversifikācijas stratēģijām un sašķidrinātās gāzes piegādēm no Kaspijas reģiona, mēs maksājam mazāk par saņemto gāzi nekā pirms gadiem diviem vai trīs. Taču ''Nord Stream'' projekts ir ļoti polarizējis Eiropas Savienību. Projekta virzītāji uzsver, ka šis ir komerciāls projekts, taču es neesmu redzējis nevienu komerciālu projektu, kurš Eiropas Savienības politiskajā līmenī tiktu tik plaši apspriests.

Mēs cenšamies panākt, lai uz šo projektu attiektos visi Eiropas Savienības noteikumi un mēs cenšamies savienot to ar prasību turpināt gāzes piegādes caur Ukrainu.

Šajā jautājumā mums ir vienprātība un es ceru, ka mums izdosies atrast labu risinājumu gan Ukrainai, gan Eiropai.

Man vienmēr ir bijis jautājums: ja mums ir divi gāzesvadi – viens iet caur Ukrainu, otrs pa Baltijas jūru, bet abi transportē gāzi no Krievijas. Par kādu diversifikāciju mēs runājam? Vai mēs varam teikt, ka mēs tiešām esam nokāpuši no šīs Krievijas gāzes adatas?

''Nord Stream'' pirmais gāzesvads tika izveidots pēc gāzes piegāžu pārtraukuma Eiropai, un tobrīd attiecības ar Krieviju bija pilnīgi jaunas un pilnīgi atšķirīgas. Ar „Nord Stream 2” diskusijas ir ļoti sarežģītas un politizētas. No vienas puses, pagājušajā gadā gāzes eksports no Krievijas palielinājās. Taču, no otras puses, pateicoties Eiropas komisijas izmeklēšanai par ''Gazprom'' dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, no līgumiem ir svītroti dažādi kaitējošie punkti.

Tirgus fragmentācija ir pārvarēta, un tagad mums ir daudz labākas cenas, nekā iepriekš. Mēs vienmēr esam teikuši, ka mums nav problēmu ar Krievijas gāzi, ja tā tiek tirgota pēc globāli godīgiem noteikumiem un cenām, un tam nav pievienotas nekādas politiskās stīgas.

Protams, mums vienlaicīgi ir jābūt iespējai pirkt arī globālajos tirgos, lai būtu konkurence Eiropas tirgū. Mūsu uzdevums ir panākt, lai Eiropā nākotnē būtu pats konkurētspējīgākais tirgus, jo mēs esam lielākais importētājs un mums ir tiesības uz labākajām cenām un pakalpojumiem.

Jūs esat piedāvājis palielināt līdz 2030. gadam atjaunojamās enerģijas apmērus līdz 30  procentiem. Daži eksperti saka, ka šie Eiropas Komisijas plāni nav pietiekami ambiciozi. Citi apgalvo, ka Eiropas Savienība diez vai spēs sasniegt līdz šim izvirzītos mērķus. Vai, jūsuprāt, būs iespējams sasniegt izvirzītos mērķus un vai dalībvalstu vidū redzat pietiekami lielu apņemšanos to darīt?

Manuprāt mēs pat pārspēsim šos mērķus. Un piemērs ir kaut vai Latvija, kura jau tagad izmanto 37 procentus atjaunojamās enerģijas. Es arī redzu, ka saražotās saules un vēja enerģijas cenas strauji krītas. Mums ir saules elektrostacijas, kurās kilovatstundu elektrības var saražot par diviem centiem. Vēja enerģija Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā maksā ap 5 līdz 7 centiem, un nav nepieciešamas nekādas subsīdijas. Mēs patiešām esam tehnoloģiskās revolūcijas vidū.

Atjaunojamās enerģijas cenas krītas, un mums ir jāizmanto Eiropas tehnoloģisko patentu sniegtās priekšrocības. Turklāt saule, biomasa un vējš ir pieejami uz vietas un tie nav jāimportē un tas arī palielina mūsu enerģētisko neatkarību.

Tāpēc es esmu personiski pārliecināts, ka izvirzītās ambīcijas tiks pārspētas. Es arī zinu, ka dalībvalstis ir piesardzīgas, vēloties saglabāt 27 procentus, kamēr Eiropas Parlaments ierosina palielināt šo skaitli līdz 35 procentiem. Mēs esam veikuši pētījumus, kur noskaidrojām, ka patiesībā abos gadījumos izmaksas ir vienādas. Redzēsim, kāds būs kompromiss, taču esmu pārliecināts, ka 30 procentu robežu ir iespējams pārspēt.

Tīrā enerģija iet kopā arī ar Eiropas Savienības apņemšanos cīnīties ar klimata pārmaiņām. Pēc ASV izstāšanās no Parīzes klimata vienošanās – kā mēs izskatāmies uz globālās skatuves? Vai mēs tiešām varam kaut ko sasniegt bez tāda liela atmosfēras piesārņotāja kā ASV?

Manuprāt, situācija ir nedaudz cita un valsts, kura pašlaik ir viena pati, ir ASV. Mums ir valsts, kas iepriekš vienmēr aizstāvēja modernizāciju un uz noteikumiem balstītu pieeju, bet kas tagad ir no šīs globālās klimata vienošanās izstājusies. Manuprāt, tam jau ir savs efekts, jo ASV ir notikusi lielo pilsētu, štatu un uzņēmumu mobilizācija ar vēlmi būt pareizajā vēstures pusē. Es redzu, ka Eiropas Savienības vadošo lomu atbalsta attīstības pasaule, mēs esam cieši sākuši sadarboties ar Ķīnu. Manuprāt, galu galā tehnoloģiskā attīstība, uzņēmēju intereses, sabiedriskais spiediens un bažas par atmosfēras piesārņojumu vienkārši liks ASV virzīties pareizajā virzienā. Mēs amerikāņu pusei atgādinām, ka mums viņu trūkst pie sarunu galda un mums būtu noderīgi ASV diplomātiskie muskuļi. Taču viens ir skaidrs – visa pasaule ir vienisprātis, ka līguma teksts netiks mainīts – atliek vien gaidīt, kad savu viedokli mainīs ASV valdība.

Tātad Eiropa joprojām ir līdere?

Mēs noteikti esam līderi atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju jomā. Mēs esam pirmajā vietā, spējot integrēt atjaunojamos resursus mūsu enerģijas sistēmās. Un man liekas, ka

mēs esam arī pirmie, demonstrējot pārējai pasaulei, ka ir iespējams nodalīt kaitīgos izmešus un ekonomisko izaugsmi.

Mēs esam vadošā ekonomika, kas var parādīt, ka mēs varam augt, emitējot mazāk. Un, skatoties uz klimata pārmaiņām, tas būtu jāspēj arī visām lielākajām ekonomikām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti