Eiropas Savienība (ES) vēlas arī veicināt Starptautiskās Migrācijas organizācijas un ANO bēgļu aģentūras darbību Lībijā. Sagaidāms, ka šis jautājums tiks apspriests šonedēļ gaidāmajā ES samitā Maltā.
Pēc ES un Turcijas noslēgtā līguma par bēgļu atpakaļuzņemšanu tā dēvētais Vidusjūras austrumu ceļš uz ES patvēruma meklētājiem praktiski ir aizvērts.
Taču iekšējo konfliktu nomāktā Lībija pašlaik ir kļuvusi par galveno bēgļu izceļošanas punktu un došanos bīstamajā ceļā pāri Vidusjūrai pašlaik gaida aptuveni 300 000 cilvēku.
Pagājušajā gadā ceļā uz Eiropu šajā maršrutā vien dzīvību zaudēja aptuveni 4500 cilvēku.
ES jūras operācija "Sophia" jau vairākus gadus darbojas uz robežas ar Lībijas teritoriālajiem ūdeņiem, un šīs operācijas laikā pagājušajā gadā vien ir izdevies arestēt vairāk nekā 100 kontrabandistus. Taču ES tā arī joprojām nav izdevies iegūt ANO mandātu darbībai Lībijas teritoriālajos ūdeņos. Šī iemesla dēļ tiek meklēti veidi, kā labāk apmācīt un aprīkot Lībijas krasta apsardzes dienestus, lai tie bēgļu plūsmu kontrolētu paši.
Tagad EK ir nākusi klajā ar piedāvājumu uzsākt 200 miljonus eiro vērtu programmu palīdzības sniegšanai gan Lībijai, gan citām Ziemeļāfrikas reģiona valstīm. Par šīs programmas galvenajiem mērķiem stāsta Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni:
"Ir nepieciešams pastiprināt Lībijas krasta apsardzes apmācību, jo arvien lielāks skaits dzīvību tiek zaudēts tieši Lībijas teritoriālajos ūdeņos.
Līdz ar to tā ir Lībijas atbildība novērst cilvēku bojāeju un izjaukt cilvēku kontrabandistu tīklus Lībijas piekrastē un ūdeņos. Mēs esam gatavi palīdzēt, apmācīt un atbalstīt Lībijas kolēģus šī darba veikšanā. Otrs jautājums ir Lībijas dienvidu robežas. Arī šeit mēs mēģinām panākt kopīgu pieeju starp Lībiju, Čadu un Nigēru sarežģītajā robežu pārvaldīšanas procesā, jo tieši caur šo robežu migranti nokļūst Lībijā."
Daļa no atvēlētā finansējuma tiks piešķirta arī Lībijas robežu uzraudzībai, kas novedīs pie "Seahorse Mediterranean Network" tīkla izveides šī gada pavasarī. "Seahorse" tīkls apvienos robežu uzraudzības koordinējošos centrus Kiprā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā.
Ši projekta ietvaros arī Lībijas krasta apsardzei būtu iespējas pieslēgties Eiropas valstīm un uzraudzīt incidentus reālajā laikā.
Plānots, ka nākotnē šajā tīklā varētu iesaistīties arī Alžīrija, Ēģipte un Tunisija.
Mogerīni norādījusi, ka Brisele aktīvi strādā arī ar Starptautisko migrācijas organizāciju un ANO bēgļu aģentūru, lai palīdzētu tām veiksmīgāk nodrošināt piekļuvi Lībijai un veicinātu to darbību šajā valstī.
Runājot par pašu projekta finansējumu, to plānots iegūt no ES izveidotā 1,8 miljardus eiro lielā Trasta fonda Āfrikai. Tas nozīmētu, ka dalībvalstīm šī summa vēlāk būtu jāatmaksā, taču Mogerīni pagaidām nav varējusi pateikt, cik daudz līdzekļu ES dalībvalstis būtu gatavas ieguldīt.
Sagaidāms, ka šo jautājumu Mogerīni ar ES valstu un valdību vadītājiem apspriedīs šo piektdien, 3.februārī, Maltā gaidāmajā ES samitā.
