Apšaude geju naktsklubā ASV Floridas štatā, kas prasīja 50 cilvēku dzīvību, lika vēlreiz sarosīties arī Eiropas Savienībai. Līdzīgs radikālo islāmistu uzbrukums koncertzālei, kurā tika nogalināti 90 cilvēki, Parīzē notika vien pagājušā gada novembrī.
Starp abiem noziegumiem ir vairākas paralēles, jo tos pastrādāja nevis ārzemnieki, bet gan cilvēki, kuri turpat ir izauguši un ieguvuši izglītību, bet vēlāk pievērsušies radikālām idejām. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kādas vērtības tiek mācītas Eiropas skolās, otrdien Briselē sacīja izglītības, kultūras un jaunatnes komisārs Tibors Navračičs:
“Nesenie teroristu uzbrukumi Eiropā sāpīgi pierādīja, ka notiek vēršanās pret mūsu kopīgām vērtībām un mūsu dzīvesveidu. Tam uzbrūk jaunieši, kuri ir izauguši mūsu sabiedrībās un mācījušies mūsu skolās. Te pastāv skaidri trūkumi, kas būtu jānovērš. Un, lai gan tam galvenokārt būtu jānotiek vietējā līmenī, tā kā vardarbīgā radikalizācija ir problēma, ar kuru sastopas vairākas valstis, ir jēga arī sadarboties savā starpā.”
Brisele sola aktīvāk izmantot studentu apmaiņas programmas, lai jaunieši no dažādām Eiropas un kaimiņu reģiona valstīm varētu labāk iepazīt viens otru. Būtiska uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai atrastu un izdzēstu islāmistu un vervētāju izplatīto informāciju internetā, sacīja iekšlietu un migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls.
“Internets ir mūsu nozīmīgākais kaujas lauks cīņā ar radikalizāciju. Tieši tur mūsu jaunatne sastopas ar teroristu radītajiem vēstījumiem un vervētājiem. Nesenie uzbrukumi Orlando labi parāda, ka noziedznieks varēja radikalizēties vienatnē, tikai lietojot internetu. Tieši tādēļ mēs decembrī Briselē sarīkojām pirmo Eiropas Savienības interneta forumu,” pavēstīja Avramopuls.
Tāpat tiek plānots arī aktīvāk palīdzēt speciālistiem, kuri nodarbojas ar radikalizācijas problēmām cietumos. Ir izveidots un darbojas arī īpašais Eiropas tīkls, kas apvieno vairāk nekā divus tūkstošus sociālo darbinieku, policistu, psihologu un citus speciālistus. Tas ļauj šiem ekspertiem apmainīties savā starpā ar labāko praksi.
Jau vairākus mēnešus Eiropas Parlamentā tiek izskatīti arī priekšlikumi par šaujamieroču aprites ierobežošanu. Lai gan Eiropā ieroču nēsāšanas likumi ir krietni stingrāki nekā Amerikā, tomēr Parīzes, Kopenhāgenas un citu teroraktu veicējiem bija izdevies pie tiem tikt. Kuluāros gan tiek vēstīts, ka vairāki atbildīgās komitejas deputāti iebilst pret priekšlikumu aizliegt noteikta veida pusautomātisko ieroču apriti, ko vēlas dalībvalstis. Paredzams, ka lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts šovasar.
