EK 2016.gadā ar "Microsoft", "Twitter", "Facebook" un "YouTube" parakstīja Uzvedības kodeksu, lai mudinātu lielās sociālās platformas vairāk uzņemties atbildību par saturu, kas tajās parādās. Toreiz mazāk nekā katrs trešais ieraksts, kas tika uzrādīts kā naida runa, tika arī dzēsts. Tagad situācija ir uzlabojusies. Piemēram, "Facebook" pieņēmis darbā papildu 3000 cilvēkus līdztekus jau esošajiem 4500, kas jau strādāja ar to – naida runas atrašanu un dzēšanu. Tagad šim Uzvedības kodeksam pievienosies arī "Instragram" un "Google Plus".
Bieži izskan arī jautājums, vai ir godīgi, ka informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijām liek lemt, kas ir legāli un kas nav, – vai tam nevajadzētu būt tiesu uzdevumam, taču Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova norādījusi:
"Uzvedības kodekss ir līdzeklis, lai īstenotu jau Eiropā eksistējošu likumu pret rasismu un ksenofobiju. Savā ikdienas darbā uzņēmumiem, pilsoņiem, visiem – ir jāievēro likums.
Nevajag tiesas spriedumu, lai to darītu. Un šī ir analoģiska situācija ar IT sektoru. Laiks, kad satraucoši strauji augoši uzņēmumi, kā "Google", "Facebook" un "Amazon", varēja darboties bez jebkādas uzraudzības vai kontroles, ir beidzies. Kā teicu iepriekš – digitālie mežonīgie rietumi ir beigušies."
EK šai digitālo mežonīgo rietumu tēmai pieiet daudz plašāk. Notiek darbs pie tā, kā cīnīties ar terorisma propagandu internetā un arī ar viltus ziņām. Tieši šobrīd rit sabiedriskās konsultācijas par viltus ziņām un dezinformāciju internetā – sabiedrība ir aicināta izteikties līdz 23.februārim.
Paralēli arī izveidota liela ekspertu grupa no visām valstīm – no Latvijas tajā darbojas mediju eksperte Anda Rožukalne. Darba grupa nāks ar savu skatījumu – ko darīt, kā ierobežot viltus ziņas, lai tajā paša laikā nenodarītu pāri arī vārda brīvībai un nesāktos cenzūra.
