EK: Cilvēku tirgotāji saviem mērķiem izmanto arī migrācijas krīzi

Cilvēku tirgotāji izmanto migrācijas krīzi, lai mūsdienu verdzībā iegrūstu vēl vairāk cilvēku. Par to brīdina Eiropas Komisija (EK), kas ceturtdien publicējusi pirmo ziņojumu par progresu cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Dalībvalstis aicinātas pastiprināt centienus cilvēku tirdzniecības tīklu sagraušanā.

Kopumā gandrīz 16 tūkstoši (15 846) personu reģistrētas kā cilvēku tirdzniecības upuri Eiropas Savienībā 2013. un 2014.gadā. Starp tiem divi ar pusi tūkstoši bērnu, liecina EK ziņojums.

Vienlaikus migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls uzsvēra, ka patiesais cilvēku tirdzniecības upuru skaits, visticamāk, ir daudz lielāks, jo daļa upuru baidās vai nevar sazināties ar varasiestādēm:

„Šis ziņojums ir par reālu cilvēku dzīvēm. Arvien vairāk cilvēku kļūst neaizsargātāki. Cilvēku tirdzniecības tīkli gūst lielu peļņu, un tas ir nekavējoties jāpārtrauc. Pārrobežu noziegumi kļūst savstarpēji arvien saistītāki. Neviena valsts nevar viena pati tikt galā ar šiem izaicinājumiem. Mums ir jāstrādā kopā, lai laicīgi apturētu šos noziedzniekus.”

Vairāk nekā divas trešdaļas identificēto cilvēku tirdzniecības upuru ir Eiropas Savienības pilsoņi, visvairāk no Rumānijas, Bulgārijas, Nīderlandes, Ungārijas un Polijas. Bet no ārpus kopienas valstīm visvairāk upuru ir no Nigērijas, Ķīnas, Albānijas, Vjetnamas un Marokas.

Eiropas Savienības koordinatore cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā Mirija Vasiliadu īpašas bažas pauda par to, ka cilvēku tirgotāji saviem mērķiem izmanto arī migrācijas krīzi:

„Cilvēku tirgotāji izmanto jaunas tehnoloģijas, lai izvairītos no likuma varas, lai savervētu upurus, lai palielinātu peļņu. Mēs redzam ļoti satraucošu tendenci, ka noziedzīgie grupējumi izmanto šī brīža migrācijas krīzi un vēršas pret neaizsargātākajiem, it īpaši sievietēm un bērniem. Mēs redzam upuru skaita pieaugumu, kas ierodas no Lībijas. Un arī saņemam ziņas, ka ekonomiskā krīze ietekmē pieprasījumu, kas veicina cilvēku dažāda veida ekspluatāciju.”

Trīs ceturtdaļas reģistrēto cietušo bija sievietes un vismaz 15 % - bērni. Cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā joprojām ir visizplatītākais tirdzniecības veids – teju 70% no cietušajiem, galvenokārt sievietes. Tad seko cilvēku tirdzniecība darbaspēka ekspluatācijas nolūkā – aptuveni piektā daļa upuru, galvenokārt vīrieši.

Ziņojumā uzskatīti dalībvalstu pēdējo gadu centieni cīņā pret cilvēku tirdzniecību, tomēr arī izgaismoti trūkumi. Kopienas koordinatore cīņā pret cilvēku tirdzniecību Vasiliadu atbildīgo kriminālvajāšanas un notiesāšanas gadījumu skaitu raksturoja kā „satraucoši zemu”, tāpat vēl daudz darāmā atbalsta un aizsardzības sniegšanā upuriem:

„Runājot par cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu - tikai nedaudz vairāk kā puse Eiropas Savienības dalībvalstu pret to attiecas kā pret noziegumu. Tātad - jūs varat izmantot cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumus, bet jums par to nav kriminālatbildības.”

Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis koncentrēties uz cilvēku tirdzniecības tīklu sagraušanu, kuri, saskaņā ar Eiropola aplēsēm, pērn nopelnīja piecus līdz sešus miljardus eiro.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti