Eiropas Prokuratūras izveide ļaus efektīvāk izmeklēt pārrobežu krāpšanu

Pēc aptuveni trim gadiem savu darbību varētu sākt jauna institūcija – Eiropas Prokuratūra, kuras uzdevums būs koordinēt pret Eiropas Savienības budžetu vērstu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu.

Pie šādiem noziegumiem, kuru izmeklēšana šobrīd ir dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu kompetencē, pieder, piemēram, Eiropas fondu naudas izkrāpšana. Eiropas Prokuratūru veidos divdesmit Eiropas Savienības dalībvalstis.  

Pārliecinošs Eiropas Parlamenta deputātu vairākums, proti, 456 deputāti pagājušajā nedēļā pauduši atbalstu Eiropas Prokuratūras izveidei. Parlamenta ziņotāja Barbara Matera, skaidrojot nepieciešamību pēc šādas institūcijas, kas koordinētu izmeklēšanu gadījumos, kad, piemēram, Eiropas fondu izkrāpšanā iesaistītas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas kompānijas, norādījusi, ka tādējādi plānots mazināt problēmas, ko rada līdzšinējā sistēma, kad dažādu valstu tiesībsargājošās iestādes šo izmeklēšanu veic nekoordinēti.

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta vadītāja Nata Lasmane Latvijas Radio apliecināja, ka līdzšinējā sistēma nereti ir smagnēja un neefektīva.

„Tā problēma ir tāda, ka tie savstarpējās palīdzības pieprasījumi, kas iet caur prokuratūru, ir ļoti garš process, kas lielā mērā kavē izmeklēšanu,” skaidroja Lasmane.

“Līdz šim, protams, sadarbība arī notika, bet rezultāti bija ļoti atšķirīgi. Piemēram, ja Vācijā un Bulgārijā bija krāpšanā iesaistītas kompānijas, tad Vācijā šī lieta varēja beigties ar notiesājošu spriedumu, bet Bulgārijā – ar attaisnojošu. Tagad būs tā, ka lēmums tiks pieņemts koleģiāli un lēmums būs vienlīdz saistošs visām valstīm,” stāstīja Lasmane.  

Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanā, piemēram, uzrādot, ka, īstenojot kādu no fondiem līdzfinansētu projektu, ir uzstādītas citā Eiropa Savienības dalībvalstī iegādātas iekārtas, nereti tiek izmantotas samudžinātas shēmas, kuras atklāt ir sarežģīti, atzina Lasmane.

„Tās iekārtas būtu izceļojušās pa vairākām valstīm, darījumu transakcijas notiek starp daudziem kontiem, un vēl pieķerot klāt arī kādu valsti ārpus Eiropas Savienības. Tādēļ ir diezgan grūti izsekot visam procesam. Eiropa nepieprasa šos izmeklēšanas normatīvos aktus un Krimināllikumus unificēt. Tie paliek katrā valstī specifiski, tādēļ ir svarīgi, ka šie prokurori, ņemot vērā savu praktisko pieredzi, ir klāt un norāda uz riskiem, piemēram, noilguma tuvošanos,” sacīja Lasmane.

Līdz ar Eiropas Prokuratūras izveidi, kas varētu notikt 2020. vai 2021. gadā, tiktu radīts izmeklēšanas koordinēšanas mehānisms, kas ļautu izmeklētājiem daudz operatīvāk apmainīties ar izmeklēšanai būtisku informāciju un savstarpēji saskaņot darāmo.

„Būs izveidots tāds katras dalībvalsts prokuroru forums, kurā viņi satiksies un tad jau kopīgi regulāri veiks kopējas izmeklēšanas. Nebūs nepieciešamības veikt savstarpējās palīdzības pieprasījumus, sūtīt formālās vēstules. Katra dalībvalsts jau būs deleģējusi savus labākos pārstāvjus šim Eiropas prokurora birojam. Tie nebūs cilvēki, kas sēdēs Briselē un būs attālināti no reālās situācijas Latvijā. Tie būs prokurori, kas reāli strādās Latvijā, bet ieradīsies uz šiem forumiem pēc vajadzības. Piemēram, izmeklēšanu veiks to valstu prokuroru grupa, kuras valstis ir konkrētā gadījumā iesaistītas,” skaidroja Lasmane.

Iespējams, ar laiku Eiropas Prokuratūras pilnvaras varētu tikt paplašinātas. Piemēram, tā varētu kļūt par koordinējošo institūciju arī ar terorismu saistītu noziegumu izmeklēšanā.

Gatavību iesaistīties Eiropas Prokuratūras izveidē līdz šim apliecinājušas divdesmit dalībvalstis. Tomēr vairākas valstis, tostarp Zviedrija, Nīderlande, Malta, Polija un Ungārija jaunizveidojamās institūcijas darbā pagaidām neiesaistīsies.  

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti