EP deputāti, kas atbalstīja pārejas uz vasaras laika atcelšanu, savu viedokli argumentēja ar pētījumiem par negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem, kā arī veselību un satiksmes drošību. Viņi norādīja ka palielinās infarktu skaits, sirdsslimības, veidojas nogurums un depresija. Miega trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ pēc pārejas uz un no vasaras laika pieaug arī uz autoceļiem bojāgājušo cilvēku skaits. Deputāti skaidroja, ka ir veikti pietiekami daudz pētījumu un laika maiņa mūsdienās kļuvusi par bezjēdzīgu un nav nepieciešama.
Balsojums gan vēl nenozīmēs tūlītējas izmaiņas, jo vienotu pāreju uz ziemas un vasaras laiku regulē pirms 17 gadiem pieņemta direktīva. Bet arvien skaļākie aicinājumi dalībvalstu iedzīvotāju vidū to mainīt varētu likt Eiropas Komisijai rosināt izmaiņas.
Eiropas Savienībā pāreja uz ziemas un vasaras laiku notiek vienoti jau kopš 2001.gada. Pamatojums – tas ļauj ietaupīt dienasgaismu, tērēt mazāk elektrības un kāpināt darba produktivitāti. Tomēr arvien biežāk Eiropas Savienības valstīs dzirdamas balsis, kas aicina no pulksteņa rādītāju grozīšanas atteikties.
„Somijā [pērnvasar] 70 tūkstoši iedzīvotāju parakstīja petīciju par šo lietu,” Latvijas Radio stāsta Somijas vēstnieks Latvijā Oli Katainens. Pēc līdzīga principa kā Latvijā „manabalss.lv”, arī Somijā iniciatīvas ar vismaz 50 tūkstošiem parakstu jāizskata parlamentā. Vēstnieks stāsta, ka iniciatīvai pārtraukt pāreju uz vasaras laiku ir liels atbalsts arī Somijas parlamentā un valdībā. Un 70 tūkstošu iedzīvotāju parakstītā petīcija pilnvaroja politiķus lobēt izmaiņas Eiropas Savienības līmenī.
„Galvenie iemesli laika maiņas pārtraukšanai, kas izskanējuši diskusijās un ko pauda arī eksperti parlamenta komitejā, ir veselības un miega problēmas, kas saistītas ar pāreju no ziemas uz vasaras laiku un atpakaļ. Tas ietekmē arī cilvēku darbaspējas un ir apgrūtinoši dažādām industrijām, kam jāpielāgojas laika maiņai. Atbalstītāju arguments, ka tas palīdz ietaupīt dienasgaismu, iedzīvotājiem ir diezgan nenozīmīgs,” Somijā izskanējušos argumentus uzskaita vēstnieks.
Par šo tēmu atbildīgā Somijas transporta un komunikāciju ministre Anna Bernere tagad apņēmusies lobēt atteikšanos no ziemas un vasaras laika Eiropas Savienības līmenī.
„Tam jābūt lēmumam visas Eiropas Savienības līmenī, nevis katrai valstij jāpieņem kāds cits regulējums. (..) Eiropas Komisijai tad būtu jānāk ar savu iniciatīvu, un tad tā jāapstiprina Eiropas Savienības dalībvalstīm un parlamentam. Tā kā šis ir tikai pirmais solis ļoti garā procesā, bet līdz ar pilsoņu iniciatīvu šis process ir sācies,” norāda Katainens.
Līdzīgu scenāriju pieļauj arī vairākas citas valstis.
Arī Lietuvas parlaments pērnā gada nogalē pilnvarojis valdību sākt sarunas ar Eiropas Komisiju par to, vai ziemas un vasaras laiku regulējošā direktīva joprojām ir vajadzīga.
Kā ziņo aģentūra AFP, pērn sabiedriskās domas aptaujā pret „pulksteņa grozīšanu” iebilduši 79% Lietuvas iedzīvotāju.
Piesardzīgi pozitīvu attieksmi paudis arī Zviedrijas uzņēmējdarbības un inovāciju ministrs Tomass Enerots. Viņš valsts sabiedriskajam radio sacījis, ka valstī vajadzīgas plašākas diskusijas par šo jautājumu. Iepriekš Zviedrijas parlaments izmaiņas ir noraidījis.
„Domāju, ka Somijas lēmums pacelt šo jautājumu Eiropas Savienības ministru tikšanās laikā raisīs diskusijas arī citās dalībvalstīs, tai skaitā Zviedrijā. Un es esmu atvērts šīm diskusijām,” sacījis ministrs.
Parakstu vākšana par atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas iesniegta arī Latvijas sabiedrisko iniciatīvu portālā „manabalss.lv”. Tās autori gan pretēji Somijas iedzīvotājiem rosina visu gadu saglabāt tieši vasaras jeb dienasgaismas taupīšanas laiku. No iesniegšanai Saeimā vajadzīgajiem 10 000 parakstiem pašlaik savākti nepilni divi tūkstoši.
Kā iepriekš Latvijas Radio norādīja par šo tēmu atbildīgās Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns,
Eiropas Komisija ik pa laikam aptaujā dalībvalstis par pāreju uz vasaras laiku. Pēdējā aptauja bija pirms trim gadiem.
Toreiz ministrijas mājaslapā aptauju aizpildīja mazliet vairāk nekā seši tūkstoši respondentu, no kuriem trīs ceturtdaļas noraidīja laika maiņu.
"Balstoties uz šo sabiedrības viedokli, Ekonomikas ministrija Eiropas Komisijai sniedza viedokli, ka pie nosacījuma, ja Eiropas Savienībā šāds vienotais regulējums tiktu atcelts, tad Latvija varētu izvērtēt iespēju palikt vasaras laika joslā. Bet tur tomēr būtu jāveic plašāks izvērtējums, vai tas ir korekti vai nav, jo ar to mēs mākslīgi mainītu sava ģeogrāfiskā izvietojuma laika joslu," teica Šaicāns.
Ministrijas pārstāvis gan atminējās, ka vairumā citu dalībvalstu aptaujāto iedzīvotāju nostāja nav bijusi tik kategoriska un visas dalībvalstis bijušas vienisprātis, ka ES būtu jāsaglabā vienota kārtība attiecībā uz pulksteņa grozīšanu. 2014.gadā Eiropas Komisijas secinājums bijis, ka dalībvalstis nesaskata nekādu nepieciešamību mainīt esošo kārtību.
